– Jautājums par koncertzāli “Gors”. Kas nākotnē sagaida koncertzāli? Varbūt jums ir kādi priekšlikumi?
Prezidents:
– Mans priekšlikums bija skaidrs: “Goram” ir jāpāriet valsts pārziņā. Par formu varam diskutēt. Valdība gatavo attiecīgos dokumentus, ar kuriem ies uz Saeimu. Es esmu runājis ar Ministru prezidenti, ar trim ministriem – kultūras, finanšu un VARAM. Es gribētu redzēt, lai “Gors” būtu ne tikai vienas pilsētas, bet faktiski visas Latgales kultūras centrs. Es esmu daudz reižu runājis par to pašu latvisko un latgalisko kultūrtelpu, par nacionālo drošību, un man bieži vien ir teikuši: tad jau citas koncertzāles arī pieteiksies. Atbilde ir ļoti vienkārša: mēs uz “Goru” skatāmies kā uz īpašu objektu no nacionālās drošības un arī ģeopolitiskās drošības viedokļa. Bet vai tas būs nodibinājums vai kaut kādā veidā, teiksim, tiks atrasts juridisks risinājums, kurā valstij tomēr ir iespēja piedalīties. Lai nebūtu tā, ka tiek atlaisti cilvēki, ka pēkšņi sākam runāt par kaut kādu repertuāru. Jautājums ir juridiski diezgan sarežģīts tamdēļ, ka tur ir gan Eiropas Savienības saistības, gan pašvaldības tiesības. Tas ir diezgan piņķerīgs. Jautājumu var atrisināt, un to var izdarīt ar speciāla likuma palīdzību. Un tajā brīdī, kad valdība iesniegs un Saeima pieņems to likumu, ja vien tas būs aptuveni tajā rāmī, ko es iezīmēju, es to ar lielāko prieku arī izsludināšu. Ja būs kaut kādas problēmas, nu tad skatīsimies. Bet šobrīd es teiktu, ka valdība tiešām strādā, un es nekad nepiekritīšu tiem, kuri saka, ka Latgalē vai Rēzeknē kaut ko atņem. Tieši otrādi – atņem šaurām interesēm, bet atdod plašākai sabiedrībai.
– Nedaudz pastāstīšu par situāciju ar iepriekšējo pašvaldības priekšsēdētāju, kurš nav dabūjis pielaidi valsts noslēpumam un ir atstādināts no amata. Viņš joprojām aizņem savu kabinetu domē, tikai samainīta šiltīte… Es apmeklēju lielu “Ghetto Games” pasākumu Rēzeknē. Tur no pašvaldības uzstājās viņš – bijušais pilsētas mērs. Viņš figurēja visos video no šī pasākuma. Pielaides un amata nav, bet vienalga “pie stūres”. Kā jūs to komentētu?
Prezidents:
– Man šķiet, ka nupat mēs esam pilnīgi divās dažādās pozīcijās. Sevišķi pašvaldību vēlēšanu laikā tas bija redzams. Vieni, kas teica, ļoti labi zināja, kurš dabūs, kurš nedabūs pielaidi, un mēģināja to izmantot politiskā cīņā, un otri, kas zināja, ka viņiem būs vai nebūs pielaide. Likuma mērķis šajā krīzes gadījumā bija nevis tikt vaļā no kāda pašvaldības priekšnieka vai kādu nepielaist pie amata. Likuma mērķis bija skaidri definēts: pašvaldības vadītājs, viņa vietnieki, izpilddirektori un viņu vietnieki, arī civilās aizsardzības komisiju vadītāji, daudz kur viņu teritorijās ir militārās vienības, daudzās pašvaldībās ir pat NATO spēki dislocēti. Viņiem objektīvi ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Valsts drošības dienests vadās nevis no tā, ko ieraksta vietnē X, parāda televīzijā vai kāda ir katram subjektīva izpratne. Viņi vadās no konkrētiem kritērijiem, kas vai nu apliecina, vai nu noraida tās vai citas personas spēju saglabāt valsts noslēpumu, vai rada pamatotas šaubas. Likumā ir konkrēti kritēriji. Tur var būt narkotiku problēmas, alkoholisms, tiesas spriedumi, kas īstenībā stājas spēkā, jo kriminālprocess pats par sevi ierosināts. Tas var būt par tādu pantu, kas nerada šaubas. Tas var būt par tādu pantu, kas rada šaubas. Kamēr ir process, tikmēr, vienam neņemoties, ir gan ģenerālprokurora, gan tiesas kontrole pār šo procesu. Un tad, kad man visu laiku mēģināja stāstīt, ka kaut kāda valdošā kliķe ar kādu taisās izrēķināties vai, taisni otrādi, opozīcija mēģināja vienā otrā pašvaldībā stāstīt: nu, šitas nu noteikti nedabūs pielaidi. Piedodiet, neviens šo cilvēku izvērtējumu līdz šai dienai nebija veicis. Vai šajos apstākļos tas bija pamatoti? Jā. Bet, ja jūs domājat, ka tas bija kaut kāds politiskās cīņas instruments, tad piedodiet. Nu, man ir jāuzņemas atbildība, ka tas nav pietiekami skaidri izstāstīts. Tas, ka viens otrs cilvēks mēģina stāstīt, kā ar viņu izrēķinās… Starp citu, viņiem visiem ir vēl joprojām tiesības, un, cik es zinu, tad, visticamāk, ka tās arī tiks izmantotas, vismaz no publiskajiem izteikumiem, lai apstrīdētu šo VDD lēmumu ģenerālprokuroram un ģenerālprokurora lēmumu, ja tas viņu neapmierina, administratīvajā apgabaltiesā, kuras lēmums būs galīgs. To, vai dome pieļauj, ka tāds vai cits pilsonis sēž tajā vai citā kabinetā un domes vārdā kaut ko dara, man pret šo no tāda valsts noslēpuma saglabāšanas un likuma iniciatīvas un mērķu viedokļa iebildumu nav nekādu. Tā ir pašas domes darīšana. Mana problēma sāktos brīdī, ja šie cilvēki kaut kā tiktu pie valsts noslēpuma, ar to iepazītos, un tad nu tur jau būtu jautājums par kriminālatbildību. Te ir tā būtiskā situācija. Starp citu, viena žurnāliste plaši pazīstamā raidījumā arī uzdeva jautājumu: “Nu, mēs jau visi zinājām, ka tur ir lojalitātes kritērijs apakšā.” Ne tādā izpratnē, kādā es iesniedzu šo priekšlikumu. Jā, lojalitāte tiek vērtēta pārbaudes procesā, bet tas nebija likums, lai tiktu no kāda vaļā. Tas bija likums, lai visi, kas tādā vai citādā veidā ir saistīti ar civilās aizsardzības sistēmu, ar valsts militārās plānošanas sistēmu, varētu iepazīties. Jo tas, ko jūs nezināt, bet tad, kad es te runāju par likuma iniciatīvu ar pašvaldību vadītājiem, visu laiku skanēja: “Bet mēs neko nezinām, mums neviens neko nesaka.” Protams, ka puse tā nestāstīs tāpēc, ka puse ir klasificēta. Tā ka piedodiet, bet beidzam šito priekšvēlēšanu politisko diskursu, ka tas bija domāts tikai un vienīgi, lai no kāda tiktu vaļā. Tā bija objektīvi izveidojusies nepieciešamība, un es šobrīd esmu kopumā apmierināts ar to, kā šī sistēma attīstās. Tur ir savas problēmas. Pabeigs vērtēt, starp citu, vērtēs nemitīgi, tāpēc ka kāds tiek pārvēlēts, izbalsots un jaunajam priekšniekam ir jāiet pēc pielaides. Tas vairs nekad nebeigsies, jo, tiklīdz kā mainīsies vara, kurā nav pielaižu, tā viņus vērtēs. Tāpēc, no tāda viedokļa raugoties, atbilde pavisam īsa: jā, likums savu mērķi ir sasniedzis, un nē, tas nav vērsts pret kādu konkrētu personu, lai ko viņa vai viņš apgalvotu tajā vai konkrētā situācijā. Es ik pa brītiņam lasu dažādus uzsaukumus
un publiskajā telpā un varu pilnīgi noteikti apgalvot, ka tā sistēma ir sākusi strādāt. Dod Dievs, ka mēs tagad tiktu galā ar mūsu civilās aizsardzības plāniem un civilo militāro sadarbību, jo tur ir ļoti daudz neatrisinātu lietu. Bet tieši tas, ka tagad pašvaldību vadītājiem, izpilddirektoriem ir tās pielaides, viņi īstenībā ar savu pieredzi, ar savām zināšanām, vienalga, cik viņi ir bijuši pašvaldību vadībā vai darbā, viņi var iedot daudz labāku informāciju, labāk sadarboties un iedot to sapratni arī Aizsardzības un Iekšlietu ministrijai. Tā kā likums ir sācis darboties, es esmu apmierināts, bet tas, ja kāds ir iekrampējies savā kabinetā un dome to pieļauj, jautājiet domei! Ne Valsts drošības dienestu, ne nekādu citu institūciju, kamēr likums nav pārkāpts, šis jautājums nesatrauc.
Sagatavoja
Marina TETARENKO
Ivetas LEIKUMAS foto
Komentāri