Tiek lēsts, ka barikādēs svarīgu objektu aizsargāšanā piedalījās 50 tūkstoši cilvēku, taču precīzu skaitu ne toreiz, ne tagad neviens nevar nosaukt. Barikāžu dalībnieki būtībā bija visa tauta – jo vieni atradās uz barikādēm, nezinot, vai atgriezīsies mājup, citi viņiem gādāja siltu ēdienu, vārīja tēju, nesa cimdus, segas, jo valdīja bargais janvāra sals, bet citi dzīvoja līdzi domās un lūdza Dievu visus pasargāt. Rakstniece Marina Kosteņecka pēc tam teica: “Barikādes nebija latviešiem pret krieviem, bet visiem pret totalitāro režīmu.” Var teikt, ka ar 1991. gada barikādēm noslēdzās Atmodas laika (1986 –1991) kustība, nereti saukta arī par Dziesmoto revolūciju. Atmodas laika dziesmas vienoja cilvēkus, stiprinot viņu drosmi stāties pretī PSRS politiskajai iekārtai un iestāties par savas valsts neatkarību. Pieminot šo Latvijas vēsturē svarīgo notikumu, daudzviet notiek pasākumi, veltīti barikāžu laika atcerei.
Aija MIKELE-STRUŠELE
ATTĒLĀ: barikāžu laiks Rīgā. 1991. gada 13.–25. janvāris.
Jāņa ZEILES foto no LKM krājuma
Komentāri