Parasti Dieva Piedzimšanas svinības gaidām ar ilgām. Tikšanās ar tuviniekiem Ziemassvētku svētvakarā, dalīšanās ar oblātēm, dāvanas, aizkustinoša reliģiskā pieredze un tautas kopība. Mūsu svētku gaidām līdzi nāk arī pirmssvētku stress, lielāks kā ikdienā: lielas pūles sagatavot māju svētkiem, svētku mielastu, sagādāt dāvanas. Citi savukārt pārdzīvo, ka svētkos būs vieni, jo vistuvākie cilvēki ir vai nu miruši, vai atrodas tālu, bet varbūt naidā. Cilvēki uztraucas, lai labi pavadītu svētku laiku kopīgi ar tuvajiem, laiku, kuru ikdienā pārāk maz dāvājam cits citam. Svētkos mūsu sirdīs sastopas cilvēciskās dzīves divi poli: mūsu ilgas pēc mīlestības, sapratnes, visa skaistā un labā saskaras ar mūsu dzīves reālijām, ko iezīmē cilvēciskās vājības, konflikti, tādēļ līdzās svētku priekam daudzi izjūt tādu kā vilšanos, sajūtu, ka ne jau tā visam bija jābūt. Jēzus savā cilvēktapšanā ir zināmā veidā vienojies ar katru cilvēku. Viņš strādāja ar cilvēka rokām, domāja ar cilvēka prātu, darbojās ar cilvēka gribu, mīlēja ar cilvēka sirdi. Viņš kļuva mums līdzīgs visā, atskaitot grēku. Kā saka viens no Baznīcas tēviem: “Dievs kļuva Cilvēks, lai cilvēks varētu kļūt Dievs”, tas ir, būt līdzdalīgs Dieva dzīvē. Tādēļ sevišķi Kristus Dzimšanas svētkos izjūtam tik lielas ilgas, kuras nespēj piepildīt pat vismīļākais cilvēks, jo tās ir ilgas pēc dievišķā, ilgas pēc nebeidzamas mīlestības, pēc vienotības, saskaņas. Šajā nepiepildītu ilgu naktī Dievs mums sūta savu mīļo Dēlu. Tas, kas notika Betlēmē pirms diviem tūkstošiem gadu, notiek arī šodien tādā pašā spēkā, lai mēs varam kļūt Dieva bērni. Dieva iemiesošanās noslēpums ir pārsteidzošs: ja pats Dievs varēja kļūt cilvēks un pilnīgi savienoties ar cilvēka dabu Jēzū Kristū, tas nozīmē, ka mūsu katra cilvēciskā daba ir spējīga kaut kādā veidā ietvert sevī pašu Dievu. Ja jau Dieva Dēls varēja strādāt ar cilvēka rokām, domāt ar cilvēka prātu, darboties ar cilvēka gribu, tas nozīmē, ka arī mūsu darbi, darbošanās, domas, griba un sirds var būt dievišķās dimensijas caurstrāvoti. Priecāsimies šodien par Bērniņu Jēzu — jaunas dzīves, miera, piedošanas un mīlestības dzīvo zīmi. Lai iemiesotā Vārda noslēpums ļauj mums saskatīt Jēzus attēlu katrā no mums, jo ikvienā cilvēkā šodien piedzimst Dievs. Novēlu Jums gaišus un līksmus Dieva Piedzimšanas svētkus!
Jānis BULIS,
Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps
Komentāri