Svētdiena, 14. jūnijs, 2026 Vārda dienas: Sentēvi, Tālvirsis, Tija Rēzekne +14°
RV.lv
E-avīze Abonēt
Sabiedrība

SARGĀJOT ĢIMENISKĀS TRADĪCIJAS UN KRISTĪGĀS VĒRTĪBAS

Publicēts: 24. februāris 2026 Autors: Rēzeknes Vēstis Lasīšanas laiks: 3 min Komentāri (0)
Dalies:
SARGĀJOT ĢIMENISKĀS TRADĪCIJAS UN KRISTĪGĀS VĒRTĪBAS

1921. gada 18. februārī Latvijas Satversmes sapulces III sesijā pieņēma un Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu “Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju”. Šis likums noteica, ka civilstāvokļa aktu reģistrāciju Latvijas valstī turpmāk pārzinās un veiks laicīgās iestādes, kuras nosauca par dzimtsarakstu nodaļām. Latvijas dzimtsarakstu sistēmai 2026. gada 18. februārī apritēja 105 gadi. Tas ir nozīmīgs brīdis visiem dzimtsarakstu sistēmā strādājošajiem, lai palūkotos atpakaļ, novērtētu sasniegumus un kļūmes, kā arī lai izvirzītu mērķus nākotnei.

Rēzeknes pilsētas valdes paziņojumā, kas publicēts vadības oficiālā laikraksta “Vadības Vēstnesis” 1921. gada 2. augusta 170. numurā, sniegta informācija par to, ka 1921. gada 1. augustā pie Rēzeknes pilsētas valdes tiek nodibināta un atvērta Rēzeknes pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa. No 1921. gada tā atradās ēkā Baznīcas ielā, bet jau no 1957. gada līdz 1970. gada 20. augustam – Rēzeknes izpildkomitejas ēkas 1. stāvā un uz remonta laiku (tā sanāca, ka uz 43 gadiem) tika pārcelta uz Dārzu ielu 37, bet no 2013. gada 25. jūnija nodaļa atrodas jaunajās, plašajās telpās Pils ielā 4. Šajos 105 gados Rēzeknes pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā ir strādājuši nedaudzi vadītāji (pārziņi) un darbinieki. Ir zināms, ka no 1921. līdz 1943. gadam nodaļu vadīja G. Grossbergs, taču vēlāk (dažās grāmatās ir tikai dzimtsarakstu nodaļu pārziņu paraksti bez atšifrējuma) ir strādājušas arī tādas darbinieces kā Ģertrūde Čerņavska un Nataļja Sujetina. Rēzeknes pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas: Ļubova Bergboma, Harita Bokka, Felicija Lipkova, Genoveva Medne, Jevģēnija Lazovska un, sākot ar 2002. gada jūniju, – Inese Upeniece. 43 gadus, no 1972. gada marta līdz 2015. gada maijam, Dzimtsarakstu nodaļā par inspektori, vēlāk par vadītājas vietnieci strādāja Evelīna Lukjanska. Šo gadu gaitā dzimtsarakstu nodaļu sistēma ir saglabājusi nozīmīgu vietu gan sabiedrības dzīvē, gan visas valsts institūciju hierarhiskajā sistēmā, sargājot tās ģimeniskās tradīcijas un kristīgās vērtības, kas mūsu tautai un mūsu kultūrvidei ir bijušas svarīgas gadsimtiem ilgi. Dzimtsarakstu nodaļas Latvijā ir unikālas. Ir mainījušies laiki, varas, valodas, bet nodaļas savu darbu nav pārtraukušas. Šī valsts funkcija tika saglabāta pat visekstremālākajos apstākļos. No šīs vēstures nāk līdzi arī bagāts mantojums – gan Rēzeknes apriņķa, gan rajona, gan Rēzeknes pilsētas dzimtsarakstu arhīvs. Pašlaik nodaļas arhīvā ir 2210 reģistru grāmatas, kurām ir milzīga juridiska un vēsturiska nozīme. Visvecākās no tām ir Bikovas (1908. g.) un Feimaņu baznīcas (1922. gads) dzimšanas reģistru grāmatas, kā arī Dricānu (1920. g.) un Prezmas (1919. g.) baznīcas laulību ieraksti. Labi saglabājušies ir arī Rēzeknes Romas katoļu draudzes dzimšanas aktu ieraksti (sākot ar 1918. gadu). Grāmatas, kuru glabāšanas termiņš ir sasniedzis 100 gadus, pakāpeniski tiek nodotas glabāšanai Valsts Nacionālajam arhīvam. Dzimtsarakstu nodaļas darbinieki gādā, lai dokumentārās liecības – dzimšanas, laulības un miršanas reģistru ieraksti, kas ir neatkārtojams kultūrvēsturisks mantojums, – tiktu pienācīgi saglabātas nākamajām paaudzēm. Laulību ceremonijas jau sen vairs nav tādas kā pirms 20–30 gadiem. Varam iztikt bez svinīgām darbībām, liecinieku klātbūtnes, dzejas lasīšanas un mūzikas. Rēzeknes pašvaldība ir parūpējusies par skaistām un piemērotām telpām laulības noslēgšanai, un apliecinājumu tam mēs saņemam no daudzajiem pāriem no visas Latvijas un arī ārvalstīm. Pēdējo piecu gadu laikā nodaļā laulību reģistrēja Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Polijas, Moldovas, Gruzijas, Kazahstānas, Uzbekistānas, Kubas, Turcijas, Albānijas, Meksikas, Rumānijas, Lielbritānijas, Pakistānas un Indijas pilsoņi. Par godu Latvijas dzimtsarakstu sistēmas simtgadei tika izdota grāmata “No šūpuļa līdz zeltam”. Grāmatā apkopoti vēsturiski fakti par laulību reģistrēšanu, dzimtsarakstu reģistri, baznīcu reģistru paraugi, fotogrāfijas. Tajā iekļauti arī tradīciju apraksti, 100 populārākie personvārdi Latvijā kopš 1918. gada, laulību kuriozi un citas ar laulību reģistrēšanu saistītas norises. Grāmatas tapšanā piedalījās visas Latvijas dzimtsarakstu nodaļas, grāmatas autore Guna Roze un Dzimtsarakstu nodaļu darbinieku asociācija (DZINDA), kas šogad vienlaikus ar dzimtsarakstu nodaļu sistēmas 105. jubileju svin savu 10. dzimšanas dienu. Asociācija tika dibināta ar mērķi veicināt dzimtsarakstu nodaļu darbinieku savstarpējo sadarbību, pieredzes apmaiņu un profesionālo izaugsmi, un šodien tās rindās ir vairāk nekā 200 dzimtsarakstu nodaļu darbinieki, kuri profesionāli, zinoši un aizrautīgi dara savu sirdsdarbu. Vērtīga ir dzīve, kas dzīvota citiem!

Rēzeknes valstspilsētas Dzimtsarakstu nodaļas kolektīva vārdā sveicu visus bijušos un esošos Dzimtsarakstu nodaļas darbiniekus skaistajā jubilejā un pateicos par ieguldīto darbu sabiedrības labā!

Cieņā –

Inese UPENIECE,

Rēzeknes valstspilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja

Rēzeknes Vēstis RV.lv
Dalies:
← Atpakaļ uz sākumlapu

Saistītie raksti

Visas ziņas →

Komentāri

Pievienot komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.