Pērn un šogad noskatījušies telereportāžas no dažādām pasaules valstīm, Vācijas, Francijas, Amerikas, Austrālijas un pat Somālijas, arī rēzeknieši spēja mobilizēties ļoti īpašajam pēdējā pasaules kara dalībnieku atceres gājienam. To karavīru nu jau sirmie mazbērni un arī mazmazbērni ar savu senču ģīmetnēm rokās devās uz skvēru, kurā stāv karavīrs, Rēzeknē par Aļošu nosaukts… Šī gājiena vārdos neizteiktais vēstījums: mēs zinām (paši piedzīvojām, lasījām, dzirdējām). Jā, mēs zinām, ka bija karš, nežēlīgākais, asiņainākais karš cilvēces vēsturē. Mēs zinām, ko pasaulei, arī Latvijai, bija sagatavojis Hitlers. Lūk, viņi, kuru portretus mēs šodien nesam, bija gatavi ziedot savu dzīvību, lai arī virs Latvijas neplīvotu karogi ar kāškrustu zirnekli vidū, lai Salaspilī, Treblinkā nebūtu nometņu, kur ar badu, spīdzināšanu un nošaušanu “pāraudzināja” otrās un trešās šķiras cilvēkus — latviešus, ebrejus, čigānus… Viņi, šajos portretos, mūžam jauni — brūnajam zirneklim nocirta kājas. Viņi atnesa mieru mums, mūsu bērniem un mazbērniem — tāds ir šī gājiena vēstījums.
Māra NIZINSKA
Eduarda UTĀNA foto

Komentāri