Kā liecina vēstures avoti, traģisko notikumu iemesls bija nacistu vēlme sodīt Audriņu iedzīvotājus par to, ka vienā no ciemata mājām tika slēpti no Rēzeknes karagūstekņu nometnes izbēgušie sarkanarmieši. “Lielākajai daļai no viņiem nebija nekādas saistības ar nometnes Nr. 347 karagūstekņu slēpšanu,” uzsvēra Audriņu kultūras nama vadītāja Tamāra Smirnova. Vēl jo vairāk — vēsturiskie dokumenti liecina, ka pavēle esot skanējusi citādāk: “Par piemēru Latvijas iedzīvotājiem Audriņu sādžu nodedzināt līdz ar zemi, Audriņu sādžas iedzīvotājus apcietināt un 30 vīriešus 4. janvārī atklāti nošaut tirgus laukumā.” Pārējo iedzīvotāju nonāvēšana netika minēta, bet vietējās amatpersonas, cenšoties izpatikt vācu priekšniecībai, likušas nošaut arī pārējos iedzīvotājus, arī sirmgalvjus un 53 bērnus.
Madara BĒRTIŅA,
Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
AUTORES foto
PILNU TEKSTU LASIET “RV” 06.01.2017.

Komentāri