Bija jūlija vakars Sociālās integrācijas aģentūras sanatorijā Jūrmalā. Tikko beidzies populāra barda koncerts, skatītāju zāle bija pārpildīta, cilvēki nesteidzās izklīst, dalījās iespaidos. Mēs ar Svetlanu EGLĪTI stāvējām hallē, kad pienāca divas sievietes un sasveicinājušās jautāja:
— Atvainojiet, vai jūs dejojat “Harmonijā”?
— Jā-a, es… Bet kā jūs… — brīnījās Svetlana.
— Mēs esam no Rēzeknes, jūsu talanta cienītājas. Katru reizi pēc koncerta vēlamies pajautāt: kā jums izdodas tik graciozi slīdēt pa skatuvi?
Un notika brīnums: Svetlana, iztaisnojusi muguru un pacēlusi roku krievu tautas dejai raksturīgā žestā, sīkiem solīšiem cēli kā gulbis “aizpeldēja”.
— Vai tā?
— Nu, jā! Kur jūs to apguvāt?
— Nekur, pati iemācījos. Re, kā, slava mani Jūrmalā panāca! — Svetlana iesmējās. Olga MEIRĀNE
Ilonas ROGOZOVAS foto
Komentāri