“Māmiņ, iedod maizi”
Jevgeņijas vecāki Jekaterina un Vasīlijs Zimarski dzīvoja Rjazaņā, Krievijā. Ģimenē jau auga divas meitas Marija un Zinaīda, kad piedzima gaidītais dēls Vasīlijs. Diemžēl kurlmēms. Taču tas mātei ļāva izrauties no kolhoza: puika slims, jāmeklē ārsti, un viņa ar trim bērniem un Jevgeņiju jau zem sirds devās uz Ļeņingradu, kur dzīvoja tēva māsa. Bet dzīvot apmetās Gatčinā, kas ir 40 km no Ļeņingradas. Tur arī piedzima Jevgeņija. “Tēvs palika Rjazaņā. Tā kā viņš citus aģitēja neiet kolhozā, viņu apcietināja un nosūtīja uz lēģeri Kolimā. Viņš zaudēja ar mums saikni. Tēvs bija ticīgs, daudz lūdzās, tāpēc arī izdzīvoja. Kad nomira Staļins, viņš sāka mūs meklēt. Atrada!” stāsta Jevgeņija. Kas to lai zina, kā dzīvē viss būtu izvērties, ja Jevgeņijas mamma ar bērniem būtu palikusi Ļeņingradā, kas to lai zina, vai viņi būtu izdzīvojuši blokādes laikā. Taču badu piedzīvot nācās tik un tā. “Es neprasīju konfektes, bet raudāju un prasīju: “Mamm, iedod maizi.” Raudāju un raudāju, bet kur to maizi ņemt…” atceras sirmgalve.
Aija MIKELE
Eduarda UTĀNA foto
Komentāri