Svētdiena, 14. jūnijs, 2026 Vārda dienas: Sentēvi, Tālvirsis, Tija Rēzekne +14°
RV.lv
E-avīze Abonēt
Sabiedrība

TAUTAS ATMIŅA DZĪVO

Publicēts: 12. jūnijs 2015 Autors: Rēzeknes Vēstis Lasīšanas laiks: 2 min Komentāri (0)
Dalies:
TAUTAS ATMIŅA DZĪVO

Klāt jūnijs. Un atmiņu pavediens atkal aizved uz 74 gadus tālajām traģiskajām dienām. Arī uz pirmajiem Latgales dziesmu svētkiem, kas 1940. gada 16. jūnijā Daugavpilī noritēja svinīgā pacilātībā, taču priekšnojautā: satrauca jaunākās ziņas un notikumi. Masļenkos, uz Latvijas — PSRS robežas, nodedzināta robežsargu mītne, atrasti robežsargu līķi.. neatbrauca prezidents Kārlis Ulmanis.. trīs reizes nodziedāja himnu “Dievs, svētī Latviju..”. Mājupceļā dziesmu svētku dalībniekus Rēzeknē jau sagaidīja sarkanās armijas tanki un plivinājās sarkani karodziņi...

Pēc gada, 1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju, notika Latvijas iedzīvotāju masveida izvešana uz PSRS Sibīrijas, Tālo Austrumu un Tālo Ziemeļu apgabaliem. Izvesto vidū bija arī daudzi Latgales dziesmu svētku dalībnieki un rīkotāji. Viss notika ļoti operatīvi un plānveidīgi. Par to liecina, par Baigo gadu stāsta un atgādina Latvijas Valsts arhīva materiāli. Jau 1939. gada oktobrī bija izdota pavēle “Par pretpadomju elementu izsūtīšanas operācijas izpildes kārtību no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas”, izsūtīto saraksti sastādīti 1941. gada janvārī. Izsūtīšanas akciju veica Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta operatīvā grupa kopā ar vietējiem padomju varas pārstāvjiem, miliciju un kompartijas biedriem. Pēc sastādītajiem sarakstiem bija paredzēta arī otra izvešanas akcija, to realizēt nepaguva: 1941. gada 22. jūnijā sākās vācu armijas uzbrukums Latvijas teritorijai. Deportācija notika, neminot nekādus iemeslus, bez tiesas sprieduma. Par to neparādījās nekāda informācija, varas iestādes izlikās, ka nekas nav noticis, nebija, kur griezties pēc palīdzības vai aizstāvības. Kopumā tika izsūtīti vairāk nekā 15 000 cilvēku. Deportācija tika veikta galvenokārt pēc šķiriskām pazīmēm, arestēja tos, par kuriem bija savāktas ziņas par “pretpadomju aģitāciju”, kā arī Latvijas Republikas valstsvīrus, politiķus, turīgākos pilsoņus. Lauku iedzīvotājus represēja galvenokārt kā Latvijas aizsargu organizācijas biedrus. Sieviešu, bērnu, gados veco cilvēku izsūtīšanu pamatoja ar ģimenes galvas arestu. Sievietes un bērnus nosūtīja uz kolhoziem Sibīrijā, vīriešus — uz 

GULAG 

nometnēm, kur ieslodzītajiem piesprieda labošanas darbus vai nāves sodu. Izdzīvojušie deportētie cilvēki dzimtenē varēja atgriezties tikai piecdesmito gadu beigās. Par tautas likteni stāsta arhīva fondos pieejamās dokumentālās filmas. “Sibīrijas bērni” (rež. Dz. Geka) vēsta par izsūtīto bērnu likteni Latvijā un Sibīrijā; “Latvijas okupācija 2. daļa 1940.— 1941. g.” (rež. Dz. Geka) — uz dokumentālām liecībām balstīta videofilma par vēsturiskajiem notikumiem Latvijā;  “Ardievu, divdesmitais gadsimt!” (rež. U. Brauns) — vēsturisko notikumu, saimnieciskās dzīves un cilvēku likteņu hronika no 1905. gada revolūcijas līdz trešajai Atmodai 20. gs. 90. gados u.c. Tās palīdzēs saglabāt atmiņas.

Rēzeknes Vēstis RV.lv
Dalies:
← Atpakaļ uz sākumlapu

Saistītie raksti

Visas ziņas →

Komentāri

Pievienot komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.