“Labs cilvēks ienācis ir mūsu telpā,
Tam vienmēr gaismas stari plaukstās.
Un pazūd nemiers, domas augstās,
Kad cilvēks labs caur mūsu dzīvi iet.”
Ar šīm nezināmā autora vārsmām gribu sākt stāstu par labu, neparastu cilvēku, par kultūras darbinieci Ināru ZELTIŅU. Neparastu tāpēc, ka viņas dzīves un darba gaitas saistās tikai ar dzimto pilsētu. Šodien daudzi ļaudis meklē laimes salu, šķērsojot robežas un lūkojot vietu citās pilsētās un valstīs, pat kontinentos. Cik maz ir tādu, kuru īstā vieta ir tepat savā dzimtajā pusē. Neparastu tāpēc, ka Ināra Zeltiņa savu mūža darbu jau 40 gadu garumā velta savai pilsētai un cilvēkiem, kuri daļēji vai pilnīgi zaudējuši spēju redzēt krāsaino pasauli. Tie ir redzes invalīdi.
Komentāri