Karastāvoklis Otrā pasaules kara laikā bija izsludināts vairāk nekā 70 valstīs, un dažādu valstu armijās bija mobilizēti vairāk nekā 110 miljoni cilvēku. Baismīga Otrā pasaules kara savdabība bija lielais upuru skaits starp civiliedzīvotājiem. Vēl nevienā karā cilvēces vēsturē nebija lietoti tik plaši un masveidīgi nāves ieroči un iznīcināšanas metodes: masveidīga pilsētu un citu apdzīvotu vietu bombardēšana, asiņainas represijas un civiliedzīvotāju iznīcināšana okupētajās teritorijās, un visbeidzot — atombumbu nomešana uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki. Nekad agrāk pasaules karu vēsturē nebija pieredzēts arī tik nežēlīgs karojošo valstu terors pret mierīgajiem iedzīvotājiem. …Otrā pasaules kara pirmajos mēnešos un gados jo uzskatāmi parādījās tā impēriskā būtība — sarkanais un brūnais fašisms no Austrumiem un Rietumiem sagrāba vienu neatkarīgu valsti pēc otras, īstenojot savstarpējo vienošanos par Eiropas sadalīšanu un ietekmi pasaulē. Absolūtos skaitļos vērtējot, mūsu zemes un tautas zaudējumi Otrajā pasaules karā kādam pasaulē varbūt neliekas īpaši lieli — Osvencimas koncentrācijas nometnē vien tika iznīcināts vairāk cilvēku nekā viss Latvijas iedzīvotāju skaits. Taču proporcionāli Latvija Otrajā pasaules karā nesa vienus no vislielākajiem upuriem. Relatīvi īsā laikā — piecos gados — mūsu valsts pārcieta trīs — padomju, vācu un atkal padomju — okupācijas, un ikviena nāca ar masveida represijām. Desmitiem tūkstošu latviešu vīru tika mobilizēti vācu armijas divās latviešu leģiona divīzijās vai Sarkanās armijas latviešu korpusā, un bieži tikai nejaušība izšķīra, kurai no divām karojošajām lielvarām bija spiests kalpot latvietis. Nereti latvietis ar svešas varas ieroci bija spiests šaut uz latvieti. Hitleriskais fašisms kapitulēja 1945. gada 8. maijā, un galvenie kara izraisīšanas vaininieki tika tiesāti Nirnbergas tribunālā.
Foto no “RV” arhīva
Komentāri