Kā pastāstīja bojāgājušās tuvinieki, tad sieviete kopā ar meitu un znotu bija devusies pavadīt uz autobusu savu jaunāko māsu, kurai vajadzēja braukt uz Viļāniem. Atpakaļ uz mājām viņa gājusi viena, jo meita ar znotu, jaunāki būdami, aizsteidzās ātrāk… Sirmā māmuļa līdz mājām netika… Jo grāfu Borhu laikā parkā stādītie koki ir pārauguši, veci, tie vairs nespēj pretoties vēja spēkam. Lapu koks, iespējams, tā ir vīksna vai goba, pārlūza kā sērkociņš apmēram triju metru augstumā virs zemes. Žuburainais koks krītot izdzēsa varakļānietes dzīvību. Tuvāk pils vārtiem vējš nolauza vēl vienu koku. Iespējams, ja Varakļānu pašvaldība būtu bijusi tālredzīgāka un parūpējusies par vecu un dzīvību apdraudošu koku novākšanu un jaunu kociņu iestādīšanu (parkam jābūt skaistam), šī traģēdija nebūtu notikusi. To, ka iespējams kas tamlīdzīgs, varēja paredzēt jau iepriekš – pavasarī parkā bija daudz vēja nolauztu koku. Tie, protams, tika novākti. Taču padomāts par to, ka lūzīs arī citi koki, gan netika… Izsakām līdzjūtību bojāgājušās ģimenei.
Aija MIKELE
AUTORES foto
Komentāri