Pirmdiena, 15. jūnijs, 2026 Vārda dienas: Bauda, Žizēla, Banga, Valts Rēzekne +14°
RV.lv
E-avīze Abonēt
Sabiedrība

Uguni kūrām, līgojām kalnā

Publicēts: 21. jūnijs 2024 Autors: Rēzeknes Vēstis Lasīšanas laiks: 2 min Komentāri (0)
Dalies:
Uguni kūrām, līgojām kalnā

Vienmēr lustīga līgošana notiek rogovkiešu Jāņa un Annas GARANČU ģimenē. Līgotāju kuplais pulks parasti sapulcējas Gorsanos netālu no Rogovkas, kur atrodas Annas dzimtās mājas. Tad Buteles kalna virsotnē tiek iedegts ugunskurs un skan līgodziesmas. Svinēšana ir pamatīga, jo sanāk vairāki Jāņi – Annas vīrs, Annas brālis un Annas māsas vīrs, visi Jāņi.

“Katru gadu svinam pie ugunskura. Lai Jāņu gaisma spīdētu tālāk, uguni ceļam augšā pūdelē. Sanākam kopā kā minimums 16 cilvēki, jo pati nāku no draudzīgas piecu bērnu ģimenes. Visiem ģimenes, bērni. Atbrauc mūsu bērni un mazbērni,” stāsta Anna. Jānis Garančs gan nav vietējais. Viņš stāsta: “Esmu varakļānietis, bet mīlestība mani atveda uz Rogovku. Ar Annu iepazinos savā dzimtajā pusē, kur viņa bija norīkota darbā pēc skolas beigšanas. 1. oktobrī būs jau 48 gadi kā apprecējāmies. Mums ir meita un dēls un seši mazbērni! Pēc profesijas esmu šoferis un traktorists. Strādāju sovhozā “Nautrēni”.” “Kam par godu Jāņa vārds ielikts?” “Mātei brālis Jānis bija. Mēs ģimenē bijām trīs bērni. Tagad tikai brālis man ir, māsa nomira,” Jānis atbild. Nu jau Jānis ir pensijā. “Rūpējos par savu saimniecību – vistām un trušiem,” viņš smaida. Garanču ģimenes māju apkārtni rotā dažādi augi un košumkrūmi, arī tur sava rūpe, zāle jānopļauj, dārzs jāpalaista. Un, kad ciemos atbrauc mazbērni, ar viņiem ir jāpaspēlējas. Jautāts par vaļaspriekiem, Jānis Garančs stāsta, ka savulaik daudz kur braucis pa visu Latviju kā namdaris, daudz kas būvēts. Reizēm viņu aicinājuši palīgos arī ko izlabot. “Ir grūtāk izlabot cita brāķi nekā uzcelt no jauna. Pa visu Latviju būvētas guļbūves. Arī mūrnieks esmu. Kur ieguvu šīs prasmes? Kad mācījos kādā septītajā klase, kolhoza brigādē gāju puišiem palīgā, lai pelnītu naudu. Reizēm kāds uz jumta nevarēja uzkāpt, kad to lika. Kāpu tad es. Bet mūrēt iemācīja onkulis un arī kursos biju. Manas paaudzes cilvēki katrs mācēja savā sētā visu izdarīt, visu vajadzēja prast,” saka Jānis. Anna joprojām strādā Nautrēnu vidusskolā, vada etnogrāfisko ansambli “Rogovka” un arī baznīcā ērģeles spēlē. “Atceros, ka 2007. gadā Nautrēnu pagastā bija pāri simtam Jāņu, viņus sveicām. Tagad gan nav tik daudz,” teic Anna Garanča. Lai gan Rogovka ar Jāņiem nav apdalīta, piemēram, ieliņā bez nosaukuma, kas stiepjas paralēli Dzirnavu ielai, gandrīz katrā mājā dzīvo Jānis – Jānis Garančs, Jānis Plavinskis, Jānis Jerumāns u. c. Tā ka šī bezvārda ieliņa būtu pelnījusi Jāņu gatves nosaukumu.

Aija MIKELE-STRUŠELE

Eduarda UTĀNA foto

Rēzeknes Vēstis RV.lv
Dalies:
← Atpakaļ uz sākumlapu

Saistītie raksti

Visas ziņas →

Komentāri

Pievienot komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.