1949. gadā, pirms 71 gada, Helēnai sava septiņpadsmitā dzīves vasara bija jāsagaida Sibīrijā izsūtījumā, kur uz svētku galda bija vien nātru vira. Šodien jubilārei galdā bija gan zemenes, gan saldējums, konfektes, cepumi un arī maizīte. Maizīte Helēnai joprojām svēta, jo izsūtījumā viņa pie maizītes tika vien tad, kad ziemā strādāja meža darbos ļespromhozā, kā arī tad, kad nokļuva slimnīcā. Helēnas ikdiena paiet, lasot grāmatas, skaitot lūgšanas, domās izstaigājot savu garo mūžu, kurā bijis daudz smaga un godīga darba. Helēna teic: “Acis man vēl labas. Būtu vairāk spēka, labprāt austu. Segu radīšana savulaik man bija gan materiālā ziņā liels atspaids, gan dvēseles stiprinājums. Tagad sirdi stiprinu, pārlasot grāmatu par savu dzīvi – “Bites deja”.” Helēna Vilne ir manas grāmatas “Bites deja” varone. Un vēl Helēna teic: “Paldies Dievam, ka devis man eņģeli – Pilskalna dakterīti Lūciju Seņkovu! Viņa man atved medikamentus, atved svaigi izceptas kotletītes. Lūcija dakterē manas Sibīrijā apsaldētās kājas. Ir dienas, kad tās ļoti, ļoti sāp, tomēr jāturas!” Lai daudz gaišu dienu jubilārei!
Iveta DIMZULE
ATTĒLĀ: Helēnu Vilni
(no kreisās)
dzimšanas dienā sveic draudzene Marija Mičulīte.
AUTORES foto
Komentāri