Mūzikas pasaulē Jānis jau daudzus gadus ir kopā ar trombonu. “Trombons ir mans mīļākais instruments. Ar to var nospēlēt visu – maigi, maršveidīgi, asi…, ” teic Jānis. Bet pie visa “vainīgs” esot Jānis Grudulis, kurš Jāni uzaicinājis spēlēt orķestrī, kad viņš mācījies Rēzeknes 1. vidusskolā. “Kad aizgāju mācīties uz 5. vidusskolu, ģimene mainīja dzīvesvietu, tur sagaidīja Rolands Ankipāns. Un atkal spēlēju tenoru. Pēc 8. klases stājos Rēzeknes Mūzikas vidusskolā, un iestājeksāmenos Sergejs Sergejevs piedāvāja: Jāni, varbūt pamēģināsi trombonu? Pamēģināju un paliku ar trombonu, kura spēli mūzikas skolā mācījos pie Valda Āboliņa,” stāsta Jānis Pavlovskis, ar sirsnību un pateicību atceroties savus skolotājus. Taujāts par Līgo svētkiem un Jāņa vārdu, viņš atrauc, ka vecāki Jāņa vārdu devuši, lai būtu pašiem savs Jānis, ko svētkos godināt: “Atceros, kā bērnībā tētis Līgo vakara ugunskuru mucā iekārtoja un mucu kārts galā cēla augšup! Atceros, kā saullēktu gaidījām!” Pieaugušo dzīvē Jānis, kā daudzi muzikanti, Līgo vakaros ar savu muzicēšanu svētkus radīja citiem. Vien pēdējos gadus viņš atsakās no spēlēšanas ballēs, lai līgotu kopā ar savu otro pusīti: “Sieva sasien sieru, nopin vainagus, es nopērku alu, kurinām ugunskuru un dziedot svinam. Žēl tikai, ka visi parasti tā nolīgojas, ka nākamajā – Jāņu – dienā retais var atbraukt ciemos, lai manu vārda dienu nosvinētu.” Visiem līgotājiem un gaviļniekiem – Līgām un Jāņiem – Jānis Pavlovskis vēl izbaudīt saulgriežu nakts maģisko burvību, mieloties ar gardu sieru un labu miestiņu! Un par dziesmām neaizmirst! Līgo, līgo!
Aleksandra ELKSNE-PAVLOVSKA
Eduarda UTĀNA foto
Komentāri