– Valentīn, 14. februārī tev ir vārdadiena. Kā tu svini šos svētkus?
– Saņemu apsveikumus no radiem un draugiem. Mājās gatavoju kaut ko garšīgu, piemēram, baltkrievu sīpolu pīrāgu, ar ko uzcienāt ģimeni. Vārdu man izvēlējās vecmāmiņa. Kamēr vecāki bija darbā, viņa aiznesa mani uz baznīcu un nokrustīja. Vīriešiem tas ir diezgan rets vārds. Sieva saka: “Precējos ar vienkāršu cilvēku, bet tagad izrādījās, ka svētais.” Bērni jau lieli, viņiem savas ģimenes. Mums ir trīs meitas, trīs mazmeitas un divi mazdēli. Mans vaļasprieks ir makšķerēšana, vasarā dodamies ogot un sēņot, vārām ievārījumu. Mašīnas mums nav, un mēs to arī negribam. Vasarā patīk atpūsties pie Rāznas. Šogad aprīlī būs jau 35 gadi, kā esam kopā. Sieva Ināra jokojot teica: – Man ir savs personīgais Valentīns! Valentīns paskatījās uz sievu ar mīlas pilnām acīm. Dod Dieviņ, katram ik dienu saņemt tādu dāvanu – mīļa cilvēka siltu skatienu!
Attēlā: Vasiļjevu ģimene – Valentīns, Ināra un kaķis Murziks.
Eduards UTĀNS
AUTORA foto
Komentāri