Jūlija beigās Ludzā mākslas platforma ISSP sadarbībā ar Latvijas Jaunā teātra institūtu un Ludzas biedrību “Teātris azotē” rīkoja mākslas skolu “Vietas scenāriji: Ludza”.
No 20. līdz 27. jūlijam Ludzā vairāk nekā trīsdesmit mākslinieki, studenti un nozares profesionāļi kopā ar radošiem Ludzas iedzīvotājiem divu starptautisku pasniedzēju – Vensāna Bekmana un Dr. Sodjas Zupancas-Lotkeres – vadībā pētīja dažādas kopienas mākslas pieejas, uzsverot vietas specifiku un vietējās kopienas iesaisti laikmetīgajā mākslā.
Mērķi sasniegti, dalībnieki apmierināti
Organizatori cerēja, ka vasaras skolas aktivitātes mudinās dziļāk izprast pilsētas vidi un tās iedzīvotāju vērtības, vienlaikus stiprināt savstarpējās saiknes un radīs kopīgu, iedvesmojošu pieredzi. Vai viņiem tas izdevās? Ludzas koordinatore
Marika Čerņavska
stāsta, ka šī ir pirmā starptautiskā mākslinieku vasaras skola Ludzā, taču tā ir līdzīga Fotogrāfu vasaras skolai, kas pirms kāda laika vairākus gadus pēc kārtas notika Ludzā. – Jaunie mākslinieki guva vērtīgu pieredzi darbā ar kopienām, daudzi ir sajūsmā par Ludzas skaistumu, ezeriem un vietējo cilvēku sirsnīgumu. Dažiem šķita, ka daudz spēka paņēma noslēguma pasākuma gatavošana, taču nodarbību un lekciju programma patika visiem. Ludzānieši bija ļoti pretimnākoši. Mums bija sarunāti vairāki cilvēki, ar ko māksliniekiem sadarboties, taču bija arī spontānas un ļoti jaukas tikšanās tāpat uz ielas vai pagalmos. Liels, liels paldies ludzāniešiem par pretimnākšanu un lielo atsaucību!
Ludzai ir nākotne!
Poētiskā pastaiga aizveda mani uz Ludzas novada domes laukumu.
Una Valaine
(att.)
aicināja mani un divus jauniešus, kuri sēdēja uz soliņa un klausījās mūziku, uz radošu piedzīvojumu – iztēloties, ka Ludza ir dzīvs cilvēks. Un mēs “lidojām”. Ar iztēli, ar sajūtām. Pāri jumtiem un kokiem, pāri ezeriem, vērojot Ludzu no augšas. Kopā ar
Adrianu un Danielu
mēs veidojām šo tēlu. Ludzas sirds? Cilvēki. Un, protams, pils-kalns. Kājas – ezeri, kas tur pilsētu pie zemes. Rokas – skolas, kas veido nākotni. Pirksti – koki un puķes, kas glāsta un rotā. Balss – putni, kas dzied pāri visam. Un tajā brīdī es sapratu – kamēr Ludzas jaunieši ir tik vērīgi, dzidri un sirsnīgi, šai pilsētai ir ne tikai pagātne un tagadne – tai ir arī nākotne.
Pilnu tekstu lasiet “RV” 22.08.2025.
Irina ANTONOVA
AUTORES foto

Komentāri