Vetārste Marija Baltiņa savā profesijā strādājot pēdējos mēnešus: “Došos pelnītā atpūtā!” Viņas darba teritorija ir Kaunatas un Mākoņkalna pagasts, lai gan Marijas kundze atklāj – ja kāds lūdz viņas palīdzību, tad braucot arī uz citiem pagastiem. “Esmu tāds cilvēks, kurš nevar atteikt. Ja zinu, ka lopiņam ir slikti un nepieciešama palīdzība, ceļos kaut pusnaktī. Paldies vīram, kurš ceļas kopā ar mani un ved pie sasirgušā,” stāsta M. Baltiņa. “Zināt, kā parasti ir bijis? Kā kāda balle mājās, ciemiņi sabraukuši, svētku kleita uzvilkta, tā atskan zvans, kāds meklē manu palīdzību. Mērfija likums darbojas!” Viņa teic, ka veterināra darbs, pirmkārt, ir darbs dzimtenes labā ar iekšēju pienākuma sajūtu, otrkārt, bez peļņas. Vetārsti ir pašnodarbinātas personas – cik nopelnīsi, tik arī būs.
VETĀRSTE: “DARBS DZIMTENES LABĀ…”
2000. gadā Pasaules Veterinārārstu asociācija (PVA) dibināja Pasaules veterināro dienu (Veterinarian Day), ko atzīmē aprīļa pēdējā sestdienā. Tās mērķis ir popularizēt visas pasaules veterinārārstu darbu dzīvnieku un cilvēku veselības sardzē, t. sk. pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku labturības un vides aizsardzības jomā.

Komentāri