Jā, no Madonas uz Varakļāniem, var teikt, ka uz karstām pēdām ieradās izmeklētāja; jā, saskrēja vietējās amatpersonas… Izrādās, par lifta sienas neesamību visi zināja. Tāds, dzīvībai bīstams, lifts ir kopš 2011. gada 28. jūlija, kad sastādīts akts par veselības aprūpes ēkas rekonstrukcijas — lifta izbūves — pieņemšanu-nodošanu ekspluatācijā. Rekonstrukcijas darbam bija pasūtītājs (Varakļānu dome), bija izpildītājs — “Jēkabpils būve”; bija arhitekts, būvuzraugs. Kur viņi skatījās, ko uzraudzīja, par ko saņēma naudu? Šie jautājumi celtniekiem un uzraugiem tika uzdoti arī pēc Zolitūdes traģēdijas. Spriežot pēc pieņemšanas-nodošanas akta, kas ir redakcijas rīcībā, komisijai jautājumu nebija. Pēc Varakļānu traģēdijas speciālists (neoficiāli) konstatēja, ka Varakļānu pašvaldība un aprūpes centra vadītāja par to neziņoja nevienai kontrolējošai iestādei. 12. augustā, t.i., divas dienas pēc notikušā, apmeklējot aprūpes centru, konstatēts:
- saskaņā ar MK “Liftu drošības un tehniskas uzraudzības noteikumiem” Nr. 195 iepriekš minētajam liftam p. 9. nav lifta pases;
- lifts nav reģistrēts bīstamo iekārtu reģistrā, līdz ar to nav derīgs ekspluatācijai;
- lifts izprojektēts un izbūvēts ar rupjiem darba drošības pārkāpumiem (liftam atrodoties trešajā stāvā ar paceltām žalūzijām starp lifta kabīni un lifta šahtu ir plata sprauga, kurā bērns iekrita un gāja bojā).
Tikai pēc nelaimes, 13. augustā, Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbinieki apturēja šā lifta darbību. Varakļānu pašvaldība nav veikusi iekšējo izmeklēšanu par traģisko negadījumu un nav sniegusi palīdzību cietušajai ģimenei. Amatpersonu nolaidības dēļ arī notikusi šī traģēdija. Sērojot kopā ar bērna vecākiem un izsakot līdzjūtību cietušajai ģimenei, tomēr atkal un atkal jāceļ trauksme: cik ilgi Latvijā valdīs šis alkatības, “blatu” sistēmas, neprofesionalitātes radītais haoss celtniecības jomā? Kad beidzot politiķi sakārtos likumdošanu tā, lai nauda, ko piešķir tai vai citai būvei, neaizplūstu falšo konkursu uzvarētāju un viņu politisko krusttēvu kabatās un kontos? Ja betonsienu apdari aizstāj ar nokrāsošanu pa virsu, kā to izdarīja “Zeimulī”, tas nav nāvējoši. Bet kur garantija, ka būvuzraugs, uz kura rēķina norakstīja lielas summas, nepalaida garām vai “nepamanīja” kādu nesošās konstrukcijas plaisu vai lifta sienas neesamību kā Varakļānos? Jaunceltnes par Eiropas un valsts naudu Latvijā kļuvušas par lielu un mazu politiķu un lielu būvfirmu barotavām. Liela firma par “uzvaru” konkursā “ziedo” politiķiem un pasūtītājiem, tad vēl paņem sev, cik iespējams. Apakšuzņēmēji, kuriem paliek druskas, tik tikko garu velk. Viņiem nekas cits neatliek, kā taupīt uz celtnieku algām, materiālu kvalitāti utt. Acīmredzot arī Varakļānos celtniekiem pietrūka materiāla vienai lifta kabīnes sienai… Zolitūdes traģēdija diemžēl nav tikai pagātnes notikums…
Māra NIZINSKA
Komentāri