Šobrīd LSEZ darbojas 23 uzņēmumi, radītas 246 jaunas darba vietas, bet līdz 2025. gadam saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem tiks izveidotas vēl 177, šādi kopumā radot 423 jaunas darba vietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt. Uzņēmēju interese par LSEZ apliecina, ka savulaik – 2017. gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā.
Ko uzņēmējs iegūst, iestājoties LSEZ
Uzņēmējiem tiek piedāvāts izvēlēties un saņemt nodokļu atvieglojumus par divu veidu ieguldījumiem. Pirmais – veicot investīcijas iekārtās, tehnikā, ēkās vai patentu iegūšanā un tehnoloģiju apgūšanā. Otrais – ieguldījumi jaunradītās darba vietās. Taču, kas mūsu reģionam ir ļoti svarīgi, darbiniekiem jābūt deklarētiem Latgalē. Uzņēmumi, kas noslēguši līgumus ar LSEZ, var saņemt 80 % atlaidi ienākuma nodoklim un 80 % atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību papildus var nodrošināt vēl 20 % atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100 % atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Maksimālais investīciju apjoms, ko var aprēķināt nodokļu atlaides veidā, ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma. 40 % no veiktajiem ieguldījumiem var atgūt lielie, 50 % – vidējie un 60 % – mazie uzņēmumi. Turklāt LSEZ investīciju projektiem nav noteikta minimālā summa – projektu var iesniegt par jebkuru summu gan lieli, gan mazi uzņēmumi.
Kā tas strādā
“Patiesībā tas ir ļoti vienkārši,” skaidro Iveta Maļina-Tabūne. “Pieņemsim, ka vidēja lieluma uzņēmums noslēdz līgumu par 300 000 eiro ieguldījumu projektu LSEZ. 150 000 ir iespējams atgūt atpakaļ. Ar šo naudu uzņēmums var segt 80 % no nekustamā īpašuma nodokļa un 80 % no ienākuma nodokļa.” Taču šeit ir svarīgi saprast, ka nauda kontā netiks ieskaitīta, tā tiks atgūta nodokļu atlaižu veidā. Savukārt nodokļu atvieglojumi tiks nodrošināti tikai pēc projekta sekmīgas īstenošanas. “Piemēram, pēc projekta sekmīgas realizācijas uzņēmums vēlas sadalīt 10 000 eiro dividendēs,” turpina Iveta. “Bez LSEZ statusa uzņēmums kontā atstātu 8000, nodokļos samaksātu 2000. Bet, ja uzņēmums ir LSEZ, tas nodokļos maksās tikai 400 eiro.” Uzņēmums šo atlaidi var izmantot, kamēr visa paredzētā summa netiks iztērēta. Tāpat ir ar nekustamā īpašuma nodokli. Pēc projekta īstenošanas uzņēmums raksta vēstuli pašvaldībai ar lūgumu piemērot 80 % nodokļa atlaidi. “Piemēram, ja nodoklis par gadu ir 10 tūkstoši, tad uz 8000 no tiem attiecas šī atlaide un tikai divi tūkstoši tiek maksāti skaidrā naudā. Papildus pašvaldībai ir tiesības “samazināt” šos pašus 20 %,” skaidro Iveta. Atbalsts investīcijām par jaunradītām darba vietām izskatās šādi: uzņēmums iegulda pamatlīdzekļos, un rezultātā tiek radītas, piemēram, 20 jaunas darba vietas. Attiecināmās izmaksas būs šo 20 darbinieku bruto algas, kas tiek izmaksātas 24 mēnešu laikā. Atkarībā no kapitālsabiedrības lieluma (mazs, vidējs vai liels uzņēmums) attiecīgo atbalsta procentu daļu no šīm izmaksām var atgriezt nodokļu atvieglojumu veidā. Uzņēmējs pats lemj, kādu atbalstu vēlas saņemt. Turklāt tas neliedz nākotnē slēgt līgumu par cita veida ieguldījumiem. “Piemēram, ražošanas uzņēmumā tiek izveidota līnija, kurā ir salīdzinoši maz iekārtu, bet daudz strādnieku – šajā gadījumā uzņēmums izvēlas ieguldījumu darbaspēkā, un, ja pēc diviem gadiem uzņēmēji nolems iegādāties iekārtas ražošanas jaudu palielināšanai, var tikt noslēgts papildu līgums, kurā ieguldījumu projekta būtība būs iekārtu iegāde,” piebilst Iveta.
Kurš var pievienoties LSEZ
Latgales reģionā esošā LSEZ ir vienīgā Latvijā, kur uzņēmējs pats var brīvi izvēlēties, kur viņam ir ērti attīstīt savu darbību, jo nav nekādu priekšnoteikumu par atrašanās vietu. Galvenais, lai uzņēmums darbotos Latgalē. Juridiskā adrese uzņēmumam var būt arī citā reģionā. Jāpiebilst, ka ne visi uzņēmumi var pretendēt uz nodokļu atlaidēm šajā programmā. Ir nozares, kuru dalību aizliedz Eiropas regula Nr. 651/2014. Tā ir transporta nozare, tērauda rūpniecības, sintētisko šķiedru rūpniecības, lauksaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozares uzņēmumi un citi, kas atbilst regulā minētajam. “Jāsaka, ka mūsu sāpīgākā tēma ir pārtikas ražošana,” piebilst Iveta Maļina-Tabūne. “Faktiski no šīs nozares atbalstam kvalificējas tikai maizes, cepumu un ar to saistīto izstrādājumu ražotāji, pārējais diemžēl ir aizliegts. Tas ir saistīts ar to, ka līdz 60 % no visa ES atbalsta tiek novirzīti lauksaimniecības nozarei, un pārtikas ražošanā strādājošie var saņemt atbalstu no ES fondiem.” Runājot par populārākajām atbalstāmajām nozarēm, var minēt, ka mūsu reģionā tiek atbalstīti klasiskie latgaliešu ražošanas veidi – kokapstrāde, metāla apstrāde, šūšana, elektronikas ražošana. Noteikti jāatzīmē, ka tie uzņēmumi, kas jau saņem atbalstu no valsts līdzekļiem, tomēr var slēgt līgumu ar LSEZ, taču tam vajadzētu būt citam projektam – nodokļu atlaidi par tām pašām investīcijām nevar saņemt vienlaicīgi LSEZ un citās valsts atbalsta programmās vai fondos. Tomēr, ja tiek konstatēts, ka tie ir dažādi projekti, tad var. Kopumā, ja runājam par LSEZ efektivitāti, to vislabāk apliecina skaitļi un fakti: investīcijas uzņēmējdarbības attīstībā ir investīcijas arī Latgales reģionā. Jo jaunas darba vietas, darbinieku kompetence un konkurētspēja ir visa reģiona nākotne. Savukārt, ja apspriežam pašu uzņēmumu ieguvumus, pievienojoties LSEZ, tad vislabāk to raksturo cipari: līdz šim kopējais nodokļu atvieglojumu apjoms par visiem noslēgtajiem ieguldījumu līgumiem paredzēts ap 15 799 943,85 eiro apmērā. Proti, uzņēmēji nekustamā īpašuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaižu veidā saņems aptuveni 16 milj. eiro.
Sīkāku informāciju par LSEZ var saņemt, sazinoties ar LSEZ pārvaldnieces vietnieku Vladislavu Stankeviču: tālr. 29511462.
Komentāri