– Iepazīstiniet, lūdzu, ar sevi! Kas tagad saimnieko Latgales CMAS?
– Jau astoņus ar pusi gadus esmu AS “Dimedium Latvija” valdes priekšsēdētājs. Minētais uzņēmums ir Igaunijas kompānijas “Dimedium Group” meitas uzņēmums. Tam ir trīs uzņēmumi – Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Uzņēmums Latvijā darbojas 32 gadus. Sākumā tas bija tikai veterināro zāļu un medikamentu tirdzniecības uzņēmums, kas vēlāk pār-auga par dažādu barības piedevu, mikroelementu, vitamīnu u.tml. tirdzniecību lauksaimniekiem, kā arī piedāvā kaķu un suņu barību. Ar laiku nākušas klāt arī iekārtas, modernas tehnoloģijas inovatīviem risinājumiem fermās, galvenokārt – piena ražotājiem. Bija tā, ka igauņu kolēģi jau 12 gadus nodarbojās ar ģenētikas tirdzniecību, un loģiski bija to turpināt arī Latvijā un Lietuvā. Pirms trim gadiem sākām to Lietuvā, un tagad šāda iespēja radās arī Latvijā. Iegādājoties gan Kurzemes, gan Latgales CMAS, ģenētikas biznesam piekļuvām salīdzinoši strauji un ātri. Lielākais ieguvums šajos uzņēmumos, protams, ir cilvēku resursi, jo speciālistu Latvijā cik ir, tik ir.
– Kādus pakalpojumus šobrīd piedāvā Latgales CMAS? Daudziem stacijas darbs asociējas tikai ar buļļiem.
– Buļļu šeit nav, jo pieprasījums Latvijā vairs nav tik liels, lai turētu dzīvniekus un ražotu ģenētiku šeit. Bet mums ir pietiekami liels krājums ar vaislas buļļu bio-produktu, kuru šeit arī tirgojam. Tas ir viens no galvenajiem darbības virzieniem. Pašlaik varam piedāvāt ne tikai vietējo materiā-lu, ko ražoja buļļi, kuri atradās šīs stacijas kūtī. Mēs piedāvājam arī ģenētikas produktus no pasaulē vadošajiem zīmoliem. Šeit vēl joprojām ir divi kuiļi, tātad nav tā, ka visi dzīvnieki no kūts pazuduši. Kuiļu spermu pārdodam arī uz vietas. Jebkurš zemnieks var atbraukt un to iegādāties, protams, iepriekš piesakot. Otra mūsu darba lielā daļa ir laboratorijas. Mēs veicam testus piena pārraudzības vajadzībām. Viena laboratorija ir Viļānos, bet otra – Jaunpilī, kas ir Latgales CMAS filiāle. Pēc pieprasījuma piena paraugos veicam grūsnības testu govīm. Palīdzam saimniecībām apstrādāt un ievadīt pārraudzības datus, jo pašlaik tā ir sāpīga tēma, it sevišķi mazākām saimniecībām. Mums ir atbilstošas iekārtas un sertifikāti piena mērkannu un piena mērītāju kalibrēšanai. Cilvēks var pats uz šejieni atvest savus piena mērlīdzekļus. Kā arī pastāv iespēja nodot mērlīdzekļus piena paraugu savākšanas reisa laikā stacijas darbiniekam. Piedāvājam ekspertu pakalpojumus piena govju eksterjera vērtēšanā un pāru atlasē, sniedzam konsultācijas ciltsdarba jautājumos.
– Dzīvnieku kūtī vairāk nepaliks?
– Ja runājam par buļļiem, tad visticamāk, ka nē, bet biomateriāla piedāvājums ir ļoti plašs arī no tā, kas ir uzkrāts, un no tā, kas nāk no ārzemēm.
– Cik liels ir stacijas kolektīvs?
– Pašlaik kopā ar Kurzemi, kas arī ir Latgales CMAS, ir gandrīz 20 darba vietas. Labi, ka mums ir izdevies saglabāt darbiniekus, pakalpojumus un turpināt to darīt. Esam iesākuši arī ko jaunu. Kad cilvēki atbrauc uz CMAS, viņi šeit pie reizes var iegādāties “Dimedium” sortimentā esošās preces vai pasūtīt jebkuru no tām. Cenšamies integrēt abus uzņēmumus kopā, lai draudzīgi strādā un piedāvā labāko, ko zemniekam vajag.
– Cik cerīga izskatās nākotne Latgales CMAS?
– Ja skatāmies kopumā, es domāju, ka Latgales reģionā ir tieši tāpat kā visā Latvijā – mazākās saimniecības likvidējas, bet lielākās paliek lielākas. Arī šeit ir ļoti labas, spēcīgas un modernas saimniecības, kas ražo arvien vairāk piena. Tāpēc Latvijā govju skaits lai arī būtiski samazinās, tomēr saražotā piena daudzums pat nedaudz aug. Tas nozīmē, ka piensaimniekiem ir pietiekami liela perspektīva. Runājot par Latgales CMAS, manā skatījumā, ļoti būtiski ir tas, cik mēs paši spējam un cik patriotiski skatāmies uz vietējo. Viss ir atkarīgs no klienta, vai viņš izvēlas vietējos pakalpojumus. Cik mēs visi kopīgi varēsim attīstīt, tik arī darbosies. Cenšamies arī domāt, kā lietderīgi izmantot ēkas un telpas, piesaistot papildus nomniekus vai kādus papildus resursus.
– Ir jau konkrētas idejas?
– Mums ir notikušas jau vairākas sarunas, tajā skaitā ar cilvēkiem, kuri vēlas šeit veikt kādu mazu uzņēmējdarbību. Domājam, skatāmies. Bet iespējas šeit ir. Un ganāmpulku un zemnieku ir pietiekami, lai šeit varētu attīstīt biznesu, lai “Dimedium” kā vairāku uzņēmumu grupa uz šo objektu Viļānos skatītos kā uz mūsu Latgales bāzi. Aicinām cilvēkus braukt ciemos, apskatīties, kas tad ir Latgales CMAS. Tas ir vislabākais veids, kā uzzināt, ko mēs piedāvājam. Un atcerēties to, ka visi, kas šeit strādā, ir vietējie cilvēki. Izmantojot mūsu pakalpojumus, tādā veidā varam saglabāt darba vietas, iespēju nopelnīt un atbalstīt uzņēmējdarbību. Mūsu klienti un partneri joprojām ir mūsu galvenā prioritāte. Esam apņēmības pilni turpināt iesākto veiksmīgo sadarbību ar visiem. Mūsu darbības pamatā ir rūpes ne tikai par dabas, sabiedrības un tirgus vērtībām, bet arī par mūsu darbinieku, klientu un biznesa partneru interesēm. Pateicoties “Dimedium” 32 gadu ilgajai pieredzei, varam turpināt sniegt savu ieguldījumu Latvijas lauksaimniecības, veterinārmedicīnas un mīļdzīvnieku labturības attīstībā.
DARBOS UN SVĒTKOS – KOPĀ
CMAS laboratorijas vadītāja Lūcija MIKUČANOVA, kuras darba stāžs Latgales CMAS šogad jau 44 gadi, atceras:
– Kad sāku šeit strādāt, darbinieku bija ļoti daudz – abi stāvi pilni. Laboratorijā bijām deviņas meitenes, grāmatvedībā – piecas, plus vēl zootehniķi visās nozarēs, buļļkopēji, šoferi u. c. Stacijā bija vairāk nekā 50 vaislas buļļi, teķi, cūkas, vēlāk arī kuiļi. Esmu strādājusi gan pie buļļu bioprodukta ņemšanas, gan grāmatvedībā, biju tehnoloģe spermas laboratorijā, pēc tam kļuvu tās vadītāja. Arī šodien esmu šajā amatā, kaut gan no laboratorijas sastāva esmu palikusi viena pati. Piena laboratorijā ir lielāks kolektīvs. Veicu arī daļu grāmatvedības darba. Mana pirmā direktore bija Veneranda Strode, vēlāk – Kārlis Stāks, Zinaīda Asare. Bet pirms viņiem vēl bija Pēteris Gilučs, Valentīns Gabrāns. Dzīvojām draudzīgi, jauki, kopā svētkus svinējām un strādājām ne tikai savu darbu. Visi kopā gatavojām sienu, ravējām bietes, burkānus. Kolektīvā bija ļoti daudz jauniešu, un tad jau arī kolektīva gars ir savādāks. Darbā ar buļļiem ir visādi gājis – cits aizbēdzis un skraidījis pa Lakstīgalu saliņu, cits upē licis trūkties peldētājiem. Vienmēr vajadzēja būt uzmanīgiem. Tajā pašā laikā katram buļļkopējam bija savi mīluļi. Piemēram, Pēteris Upenieks savam mīļākajam bullim vienmēr iedeva konfekti vai cukurgraudiņu. Pie buļļiem strādāja arī sievietes. Bija mums buļļu kopēja Maša – maza augumiņa, un bija bullis Princis – ļoti liels, garām kājām. Ikreiz, kad Maša veda šo milzeni un viņš paklausīgi sekoja, tas bija apbrīnas vērts skats. Vairākus gadus pēc kārtas mūsu stacijā notika buļļu demons-trēšanas šovi, uz kuriem sabrauca ne mazums interesentu. Ko varu teikt par šodienas darbu? Mazajiem zemniekiem, mazajiem uzņēmumiem nav viegli. Nemitīgi kaut kas tiek jauns izdomāts, jaunas prasības, papīru kalni… Bet cilvēks jau vienmēr cer uz to labo. Strādāsim! Lai mums viss izdodas!
Ilze SONDORE
Autores foto un foto no CMAS arhīva
Komentāri