VIZĪTKARTE
Zane Vancāne
• Dzimusi 1968. gadā.
• Mācījusies Rēzeknes 3. vidusskolā un Mūzikas skolā, pēc tam Daugavpils Mūzikas vidusskolā, Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, Daugavpils Universitātē, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
• Ir iegūts profesionālais bakalaura grāds mūzikas pedagoģijā un akordeona spēles skolotāja profesionālā kvalifikācija.
• Izglītības darbiniece (Latvijas pirmās privātās mūzikas skolas dibinātāja un direktore; mūzikas skolotāja, akordeona spēles skolotāja, skolas īpašniece).
• Mūziķe (vairākkārtēja starptautisku konkursu laureāte, uzstājusies Itālijā, Dānijā, Vācijā, Krievijā u. c., arī šobrīd koncertē).
• Ir instrumentālā ansambļa “Excelsus” dibinātāja un vadītāja. 2017. gadā ierakstīts ansambļa disks “Veltījums dzimtajai pilsētai”.
• 2005. gadā nodibināja savu mūzikas skolu.
Zane Ludborža (Vancāne) savu karjeru uzsāka kā koncertakordeoniste. Jaunībā spēlēja kopā ar dvīņumāsu Karolīnu Vancāni, pārstāvēja Latviju starptautiskos konkursos. 2005. gadā Zane nodibināja privātu mūzikas skolu, jo bija pārliecināta, ka profesionālās mūzikas izglītības nākotne ir privātā iniciatīva. Viņa uzskata, ka pēc neatkarības atgūšanas Latvijā ir grūti noturēt valsts mūzikas skolu augsto līmeni. Zane vada arī instrumentālo ansambli “Excelsus”, koncertē un katru gadu rīko starptautisko akordeonistu plenēru. Neskatoties uz krīzēm un aicinājumiem strādāt ārzemēs, viņa ir uzticīga Rēzeknei. “Es jūtos šeit vajadzīga. Mūsu skolā ir 26 akordeonisti, un tas ir ļoti daudz. Tas arī ir īsts patriotisms,” viņa saka.
– Pastāstiet par savu ģimeni, dvīņumāsu un to, kā sākās jūsu interese par mūziku.
– Man bija laimīga bērnība. Mēs ar māsu uzaugām laukos, vecmāmiņa un vectētiņš mūs ļoti mīlēja. Diemžēl pirmsskolas vecumā vecāki reti bija mums līdzās, bet, pateicoties vecmāmiņai, mums bija pilnvērtīga, bagāta dzīve: dārzs, lopi, vecmāmiņas šūpuļdziesmas… Viņa mums mācīja adīt, izšūt, un tas viss bija mūzikas pavadībā. Mani pirmie muzikālie iespaidi saistās ar vecmāmiņas dēlu, manu onkuli, kurš spēlēja akordeo-nu. Ģimenes svinības nekad neiztika bez viņa mūzikas. Tieši vecmāmiņa uzstāja, lai mūs sūta mācīties Mūzikas skolā. Sākumā piedāvāja spēlēt vijoli, bet tas mums neiepatikās. Un tad mums uzdāvināja mazus akordeonus, un mēs pašas sākām izvēlēties melodijas. Tā sākās mūsu mīlestība pret šo instrumentu. Deviņu gadu vecumā iestājāmies Mūzikas skolā, bet mums jau bija kaut kādas pamatiemaņas. Joprojām esmu pateicīga savai vecmāmiņai, kura uzdāvināja mums bērnību.
– Jūs ar māsu ilgu laiku uzstājāties duetā. Vai tas bija veiksmīgs projekts?
– Mūs sauca par “zelta duetu”. Mūsu priekšnesumus joprojām atceras. Tas bija brīnišķīgs laiks. Dvīņu duets vienmēr ir kaut kas īpašs, jo viens vada, bet otrs seko. Mēs nesacentāmies, līdz mums sāka traucēt ārēja iejaukšanās.
– Ko uzskatāt par svarīgāko mūzikas izglītībā?
– Mums mācīja, ka skatuve ir svēta. Tā nav tikai uzstāšanās vieta, uz skatuves vienmēr jākāpj sagatavotam. Padomju izglītība mums deva ne tikai profesionālās iemaņas, bet arī uzvedības kultūru uz skatuves. Tagad diemžēl tik augsti standarti ir retums.
– Jūsu muzikantes ceļš nebija viegls. Kas palīdzēja pārvarēt grūtības?
– Mūzika ir liels darbs. Jo talantīgāks cilvēks, jo smagāk viņš strādā. Uz skatuves notiek enerģijas apmaiņa, ko nevar salīdzināt ne ar ko citu. Tas ir visu pūļu un grūtību vērts. Neskatoties uz ikdienas problēmām un vilšanos cilvēkos, savu izvēli nekad neesmu nožēlojusi.
Zīmes sapņos un privātprakses sākums
– Savā dzīvē es esmu saņēmusi zīmes sapņos. Tas sākās, kad mēs ar māsu pārrakstījām “Gadalaikus” akordeonam. Mums viss izdevās, izņemot “Rudeni”. Un tad naktī sapnī es dzirdu, kā skan melodija. Es piecēlos trijos naktī un visu pierakstīju. Un piecos no rīta piezvanīju Karolīnai: ““Rudens” ir gatavs.” Viņa sākumā neticēja. Es teicu: “Es redzēju sapni – mēs esam samta tērpos, zāle, prožektors vērsts uz mums, mēs spēlējam “Vasaru”, ir pērkona negaiss un es dzirdu balsi: drīz viss beigsies, jūs neko neatstāsiet pēc sevis.” Es pamodos un nodomāju: varbūt jāsāk privātprakse? 2001. gadā saņēmu oficiālu licenci akordeona spēles privātstundām un sāku savu privātpraksi. Pie manis sāka nākt bērni. Saņēmu drosmi un vērsos pie Rēzeknes Mūzikas skolas direktora Sergejeva ar priekšlikumu: es mācīšu viņiem spēlēt akordeonu, bet skola izsniegs oficiālu izglītības dokumentu. Viņš atbildēja, ka neko par mani nezinot. Tad es sapratu, kas man jādara. Kopā ar kādu kolēģi nolēmām izveidot savu skolu. Lūdzām padomu, ar ko sākt un ko darīt. Man palīdzēja un pastāstīja, kādi dokumenti jāsagatavo un kā jāveido sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurā es būtu dibinātāja. 2005. gada 11. maijā es saņēmu “Zanes mūzikas skolas” apliecību.
Zanes mūzikas skola: jauns posms
Kopš 2005. gada 1. septembra Zanes mūzikas skola ir kļuvusi par mājvietu daudziem audzēkņiem. Šogad skola svinēs 20 gadu jubileju. Kopš 2024. gada septembra tā atrodas ēkā, kas kļuvusi par tās pastāvīgo mājvietu. Skola ir akreditēta un piedāvā sešas izglītības programmas, populārākās joprojām ir akordeona, ģitāras un klavierspēle. Papildu pamatizglītībai audzēkņi aktīvi piedalās pilsētas dzīvē: spēlē ansambļos “Excelsus” un “L’Chaim”, skolas akordeonu orķestrī, korī un citos kolektīvos.
– Kā radās ideja izveidot savu mūzikas skolu?
– Skola neparādījās tukšā vietā. Es strādāju J. Ivanova mūzikas skolā un redzēju, kā pazeminās izglītības līmenis. Tad nolēmu izveidot privātskolu, lai saglabātu un nodotu tālāk kvalitatīvas mūzikas izglītības tradīcijas. Bija grūti, bet viss izdevās. Tagad mūsu mūzikas skola plaukst, mums ir sava ēka un mūsdienīgas klases. Mēs piedāvājam sešas mācību programmas un audzinām jauno mūziķu paaudzi.
– Ar ko jūsu skola atšķiras no citām?
– Lielu uzmanību mēs pievēršam ne tikai spēlēšanas tehnikai, bet arī mūzikas kultūras attīstībai kopumā. Mūsu audzēkņi spēlē ansambļos, orķestros, piedalās koros un citos projektos. Mūzika nav tikai profesija, tas ir dzīvesveids.
– Pastāstiet par ansambli “Excelsus”.
– Ansamblis radās 2004. gadā, kad pēc treniņnometnes Rēzeknē mūsu akordeonu kvartetam pievienojās basģitārists un bundzinieks. Nosaukums, kas latīņu valodā nozīmē “tiekšanās uz virsotni”, atspoguļo kolektīva filozofiju. Mūzikai nav griestu – tā vienmēr var būt labāka. “Excelsus” veiksmīgi uzstājas Latvijā un ārvalstīs, sniedz koncertus Čehijā, Igaunijā, Krievijā, Baltkrievijā, Norvēģijā, Vācijā, Zviedrijā un Itālijā. Ansambļa repertuārā ir skaņdarbi no baroka līdz rokam un tango nuevo: Vivaldi, Bahs, Hačaturjans, Pjacolla, “ABBA”, “Metallica” un latviešu popūriji. Ansamblis ir daudzu prestižu konkursu un diplomu laureāts, aktīvi koncertē Rēzeknē un citās Latvijas pilsētās. “Excelsus” dalībnieki nodibināja arī ansambli “L'Chaim”, kas specializējas ebreju tautas mūzikā.
Starptautiskie akordeonistu plenēri
– Jau 20 gadus katru vasaru Rēzeknē jūs rīkojat starptautisku nometni un akordeo-nistu plenēru. Šis projekts apvieno gan jaunus, gan pieredzējušus mūziķus, rada unikālu platformu pieredzes apmaiņai un iedvesmai. Koncerti Festivāla parkā kļuvuši par dāvanu Rēzeknes iedzīvotājiem un viesiem.
– Es vēlos popularizēt akordeonu un dot iespēju jaunajiem mūziķiem mācīties no profesionāļiem. Tas ne tikai uztur interesi par mūsu instrumentu, bet arī motivē mūsu skolas skolēnus. Plenēra galvenais notikums ir apvienotais akordeonu orķestris, kurā nedēļas laikā Latvijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas un citu valstu mūziķi apgūst koncertprogrammu. Noslēguma koncerts notiek Latgales vēstniecībā “Gors” vai brīvā dabā, atstājot neizdzēšamu iespaidu uz klausītājiem.
Enerģija un emocijas
Lai gan Zanes ansambļi veiksmīgi uzstājas starptautiskos konkursos, viņai svarīgākas ir klausītāju atsauksmes un kopā muzicēšanas prieks. “Mūziķu dzīve nav pelēka. Mūzika ir skaistākais mākslas veids, un esmu pārliecināta: ja vairāk cilvēku varētu muzicēt vismaz neprofesionāli, mūsu sabiedrība, politika un attieksme citam pret citu būtu pavisam citāda,” Zane dalās pārdomās.
– Līdz jūsu skolas jubilejas pasākumam palikuši tikai seši mēneši…
– Jā, es gribētu sapulcēt absolventus, mums jau ir jāsāk dot informāciju par pasākumu.
– Es saprotu, ka nav iespējams nosaukt precīzu skaitli. Cik 20 gadu laikā ir bijis Zanes mūzikas skolas absolventu?
– 62. Ne visi, kuri iestājās, pabeidza studijas. Tikai apmēram trešā daļa. Tas ir ceļš. Līdz šim mācību gadam bija sešu un astoņu gadu programmas. No šī mācību gada visās programmās (akordeons, klavieres, ģitāra un sitamie instrumenti) jāmācās astoņi gadi. Ar mācībspēkiem ir ļoti grūti. Man ir komanda, mēs visi esam kā viens vesels. Mēs esam seši: pieci skolotāji un direktors. Direktors Andis Adats ir ļoti inteliģents cilvēks, interesējas par mūziku. Direktors ir vajadzīgs, citādi es nevarētu strādāt. Andis ir ļoti atsaucīgs, viņš ir mūsu mecenāts, palīdz pilnīgi visā – arī instrumentu iegādē. Pateicoties viņam, piepildījās mūsu skolas sapnis – parādījās koncertflīģelis. Viņam ir zelta rokas, viņš ir dedzīgs cilvēks, pats prot salabot akordeonu. Pateicoties viņam, esam atvēruši skolas filiāli Rīgā, pašā pilsētas centrā. Pagaidām tur darbojas tikai viena programma, taču, tiklīdz renovācija būs pabeigta, plānojam strādāt ar pilnu jaudu.
Jaunas telpas un kopienas atbalsts
– Jūsu skolas koncertzāle izskatās iespaidīgi. Apbrīnojamas pils lustras, flīģelis…
– Tas viss rada atmosfēru. Šī ēka ir mūsu devītā (!) atrašanās vieta. Kur tikai šo gadu laikā mūsu skolai bijusi mājvieta! 3. skola, ģimnāzija, kultūras nams, K. Valdemāra ielā 5… Tad nācās no turienes aiziet. Atradām pagaidu pajumti… Pilsētai nebija ko piedāvāt, izņemot 4. vidusskolu. Izredzes bija skaidras: šī vieta bija pilnīgi nepiemērota… Bet esmu pateicīga liktenim, ka mani sagaidīja šīs mājas Atbrīvošanas alejā. Viss izdevās, un tagad mūzikas skola ir šeit. Paldies cilvēkiem, kuri saprata manu situāciju, iejutās manā ādā un atbalstīja! Paldies Dievam, ka tas notika! Paldies ēkas īpašniekam Borisam Rumjancevam – vienojāmies ar viņu par adekvātu cenu! Pēc tam bija remonts. Esmu pateicīga Aleksandram Gusevam un uzņēmumam “Kontrols A”. Viņi man ļoti palīdzēja. Es vēl neesmu viņam par visu samaksājusi, taču atzīstu, ka pirmo reizi sastopos ar celtniekiem, kuri uzsāka remontu, neprasot avansu. Liels paldies šiem cilvēkiem! Es uzaicināju arhitektu. Liels paldies Kasparam Lagzdiņam, kurš ķērās pie šī darba! Paldies arī Romualdam Laizānam! Renovācija tuvojās beigām, un es nevarēju atrast naudu. Devos uz “ALTUM”. Paldies konsultantei! Viņas palīdzība ir absolūti nenovērtējama – pēc 10 dienām nauda tika saņemta. Objekts tika nodots ekspluatācijā. Paldies domes Būvvaldei par to, ka viss tika paveikts ļoti īsā laikā!
– Bet prasības izglītības iestādēm ir ļoti augstas.
– Jā, mēs visu izdarījām, triju mēnešu laikā saņēmām visas atļaujas. Tas ir ļoti īss laiks. Esmu pateicīga visiem šiem cilvēkiem. Sapratu, cik daudz cilvēku pilsētā mani atbalsta. Tas iepriecina un iedvesmo strādāt ar pilnu atdevi.
– Paldies, Zane, par interviju! Laimīgu Jauno gadu! Radošu iedvesmu, pilnas zāles, veiksmi un jaunus talantus! Lai jūsu sapņi piepildās!
Marina TETARENKO
Foto no Zanes personīgā albuma
Komentāri