Nazkei morūzūs (soltumūs) gōju nu Saļnevas car Naudaskolnu iz Kōrsovu. Soltums taids, ka pūrduļs sasaļ daguna golā. Glōbīņs vīneigais — īīt pi Izidora Stuļpāna apsasiļdeit. Jō butkeņa — nu pīcu bolku, ar toļa jumtu. Kāsts — dyumi pa kominu naīt… Ci byus sātā? Moža nūgōjs pēc brandiņa? Raunu durovas — nasataisa. Īsolušys. Paraunu vēļ reizi, atsasperūs pret stenderi. Vaļā! Teiku vydā cauri soltōm siņcem.
Ak, jegoreņs! Ustobā čutna soltōks kai ōrā. Boika solts! Pārs īt nu mutes. Nakurynōts. Pi golda kei bīdāklys stōv Izidors. A kei sasaviļcīs! Kei iz smērti! Kōjōs voilaki. Mugorā — zīmas mēteļs ar saslītu
apakli. Golvā — pyžyks ar nūlaistom ausim, tōs sasītas ar būrti. Apaudzs ar sorim kei smuts. Graiza ar nāzi podsolušūs ōbuļus. Kaļtēšūt.
“Kō tu, valns, nakurynoj?” šam vaicoju. “Molku taupi?”
“Nui, jōtaupa, zīma vēļ gara. Tān kurynoju viņ pōrdīņs. Zyni, kei gulēju? Paļtā, divūs bindzjukūs, džemperī, divi pōri syltūs iuzu, uzvylku kōjōs voilakus (bez galošom) ar bīzajom vylnas zečem. Golvā — sasīts pyžyks. A vērsā — bīzō koudre i kažuks.
Čutj varēju patust!” Izidors prīceigi īsasmej.
“I daudz ītaupēji?”
“Vot!” lapni rōda divus klēpeišus molkas.
“Voi beja vērts?”
“Kei tev pasciet… Kod guli, ēst mozōk vāgoj. Drēbes nadylst… Spičkas īsataupa. Peipēt navāgoj. Guli da guli, koleņc gaiļs sōc dzīdōt…”
Ak, jegoreņs! Ka vēļ tōs molkas nabyutu! Molkas jam, Izidoram, — pylnas pašeles! Ažņa nu blōča kreit zemē, nasaturīs. Nudi, jūceigs cylvāks.
Seņōk Kōrsovā dzeivōja vīns veceits. Morozūs staigōja pufaikā i kalošūs iz bosas kōjas — taupēja zečes, lai nadylst. Kurynōja ar žogorim, koč i molka beja. Ēde viņ buļbas ar maizi i ryuguli. Laseja buteles. Nūmyra — nūsola ustobā. A jō poscelī, iz kura gulēja, atroda veikši rubļu, 10 tyukstūšas. Dzeivōja kei ubogs i nūmyra kei ubogs.
Krīvijas zīmeļūs, roksta vīns cylvāks, nazynōja, kas tys ir — jaunōs buļbas. Jī ēde vacōs leidz rudiņam (nav kō maitōt jaunōs, cikom aug). Tai i nūdzeivōja myužu, nazynōdami jaunūs buļbu garšas.
Edz, taida tei “taupeišona”.
AIZEĻKŠŅU Geronims
Komentāri