Šō goda salidōjuma un olimpiades tematiskais vērzīņs runōja labi zynomō izteicīna “Byusim kai strodi – vysod vīšņā” mēlē. Ari žurijas sastōvs šūreiz tyka pīmaklāts salidōjuma tematiskajai linijai. Žurijā šūgod dorbōjōs vairōki “strodi”: muzikis Mārtiņš Strods, RTU Rēzeknes akademijas asociētais profesors un Ludzas piļsātas vydusskūlas direktors Gunārs Strods, Saeimas deputats Andrejs Svilāns, kurš pazeistams kai žurnalists ar pseidonimu Strods Sērmais, 2. olimpiades daleibnīks – maltīts Andris Strods. Strodu vydā beja vīna “vīšņa” – ikgadejō žurijas vērsvadeitōja, filologe, avīžu un grōmotu veidōtōja Skaidrīte Svikša. Šūgod sacenseibōs pīsadalejōs komandas na tikai nu Rēzeknes nūvoda, bet ari nu Preiļu un Augšdaugavas nūvodim – komanda “Vydsmuižas pērles” nu Gaļānim, “Jasmuižas vīšņas” nu Raiņa muzeja Jasmuižā, Rēzeknes nūvoda deputatu komanda “Cīš važnī gosti”, komanda “Rodi” nu Rykovas, “Dziniejspāks” nu Dekšōrem un “Latgalīši” nu Ūzulmuižas un Ūzulaines pogostim. Olimpiades daleibnīkim beja jōatbiļd uz jautōjumim par Latgolas vēsturiskajom personeibom, turisma objektim, literaturas un muzikas pasauli, beja jōizskaidroj senejī vōrdi u. c. Daleibnīkus gaideja ari vairōki radūšī uzdavumi – gon jaunvōrdu veidōšona nu vōrdim “strods”, “vīšņa”, “ķirss”, gon dzejas ryndu meistarōšona par dūtū tematiku. Čangaļu saītā un olimpiadē naiztyka ari bez dzīdōšonas – uzastōjōs Ūzulaines tautas noma folkloras kūpa “Zeiļa” un Maltas kulturas noma folkloras kūpa “Andeļneicys”, kas “cēle sauleitē” spylgtu Latgolas svātku tradiciju – apdzīdōšonu! Tyka apdzīdōta žurija un komandu daleibnīki, tod komandom vajadzēja sacerēt apdzīdōšonas dzīsmes un veļteit tōs folkloras kūpai “Andeļneicys”. Sacenseibu nūslāgumā beja vokora pōsokas par strozdu un lopsu īstudēšona. Kotrai komandai šei pōsoka beja jōparōda cytā žanrā. Uzvaras laurus plyuce komanda “Rodi”, vīn ar puspunkta starpeibu 2. vītā palyka komanda “Latgalīši”, bet ar pōris punktu atškireibu atpalīkūt nu 2. vītas, bronzas pjedestalā vītu nūpeļneja komanda “Dziniejspāks” nu Dekšōrem. Olimpiades uzvarātōji ik godu sajam bolvōs īpaši šam godam izstrōdōtūs kausus. Komandas bolvōs sajēme stilizeitus putnu būreišus ar “OzO” jaunīšu kluba vadeitōjas un mōkslineicas Solvitas Otraškevičas gleznōjumim strozdu un vīšņu izskotā. Pasōkumā beja apskotamas ari divas latgaliskōs mōkslas izstōdes. Vīna no tom – ekoprinta studijas “Maarga” dizaina dorbu kolekcija, kas radeita, izpaužūt latgaliskū identitati Latgolas pļovu un mežu augu krōsōs, pīškirūt tom ūtrū dzeivi uz auduma. Ūtrō – Latgalīšu kulturas kusteibas “Volūda” Eiropas Volūdas dīnā eistynōtōs radūšōs darbneicas rezultatā topušō Loesje plakatu izstōde ar osprōteigim un trōpeigim tekstim latgaliski. Paļdis ikvīnam olimpiades un salidōjuma daleibnīkam, kurs pīsadalejōs pasōkumā! Uz tikšonūs jau nōkamajā godā, kod “Čangaļu saīts ci latgalīšu olimpiade” svinēs sovu pyrmū pusopolū jubileju!
Santa OSTAŠA,
Ūzulaines pogosta kulturas pasōkumu organizatore


Komentāri