Cik daudz mes zynom par sovu dzymtū Latgolu? Voi asam vysur bejuši un vysu redzējuši? Prūtams, ka nā, un nav jau īspējams vysur izskrīt, ja vīn tikai nav taids mērkis uzstōdeits. Prūtams, varim ari jau daudz kū izlaseit, šudiņ informacijas pīejameiba ir lela. Tūmār pavysam cytas sajyutas ir, kod poši apmeklejom myusus īinteresējušū vītu.
Sovulaik Latgolā beja daudz muižu, bet na vysas ir sasaglobōjušōs leidz myusu dīnom.
Preiļu nūvoda Upmolas pogostā atsarūn Vōrkovas muiža. Šai vītai un pošai muižai ir dīzgon gara vēsture. Nalelu īskotu muižas vēsturē snīdze Upmolas pogosta pōrvaļdes vadeitōja Inta Kivleniece.
“Muižas ākā tagad atsarūn Upmolas pogosta pōrvaļde, te ir ari Upmolas biblioteka, Vōrkovas komunalūs pakolpōjumu daļa, doktorats – Zitas Laizānes ōrsta prakse. Te atsarūn ari Vōrkovas muižas piļs ekspozicija “Vārkavas muižas sapņu ceļi”,” Inta Kivleniece pastōsteja un izrōdeja ekspoziciju.
Un šei ekspozicija ir teišam apbreinojama. Pyrmom kōrtom te ir atrūnami vēsturiski fakti par Vōrkovas muižas īpašnīkim, bet golvonais akcents ir lykts uz pādejū muižkungu – Dorimedontu Aļeiņikovu (1866–1919). “Jys beja slovonōkais un pādejais muižinīks. Dorimedonts Aļeiņikovs 1912. godā īsagōdōja muižu kai vosoras rezidenci. Jys nu Krīvijas beja, dzeļžceļa byuv-nīks. Leidz ar tū pasarōdejōs te jaunas vāsmas – muižā īvylka elektreibu, uzcēle dzērnovas, kaļku cepļus, kīgeļu cepļus, vyskautkū te atteistēja. Jys beja agronoms, lellūpu gonōmpulkus izkūpe. Jō mērkis beja uzbyuvēt dzeļžceļu, kas savīnōtu Neicgales un Aglyunas dzeļžceļa stacijas. Bet šys sapnis tūmār napīsapiļdejōs. Sōcēs Pyrmais pasauļa karš. 1919. godā jam muižu lelinīki izlaupeja un izpūsteja. Nu pōrdzeivōjumim jys saslyma un nūmyra. Te daudz faktu par muižas vēsturi – 16. godusymtā vysdreižōk muižai beja kūka ākas, kū kotrs muižkungs pōrtaiseja pa sevim. Bet šei myura āka byuvēta ap 1865. godu,” stōsta Inta Kivleniece.
Pilnu tekstu lasiet “RV” 06.02.2026.
Komentāri