Svētdiena, 14. jūnijs, 2026 Vārda dienas: Sentēvi, Tālvirsis, Tija Rēzekne +14°
RV.lv
E-avīze Abonēt
Mōras zeme

LATGALĪŠU KULTURA DZEIVOJ CYLVĀKŪS

Publicēts: 2. aprīlis 2026 Autors: Rēzeknes Vēstis Lasīšanas laiks: 2 min Komentāri (0)
Dalies:
LATGALĪŠU KULTURA DZEIVOJ CYLVĀKŪS

Laikroksta lopaspusēs mes jau bejom stōstejuši par Latgalīšu kulturas goda bolvas “Boņuks” pasnēgšonas pasōkumu Latgolas vēstnīceibā “Gors”.

Par myuža īguļdējumu latgalīšu kulturas atteisteibā tyka gūdynōta

Ruta Cibule

– Zīmeļlatgolas tradicionalōs kulturas kūpēja un sorgōtōja, biblioteku dorbu un kulturas projektu vadeitōja, vairōku “Boņuka” bolvu sajēmēja. Bolvu jai pasnēdze kulturas ministre

Agnese Lāce

. Jei teice: “Vasali Rēzeknē, vasali “Gorā”! Man prieks būt šodien šeit un just šīs vietas spēku un tās spēju noturēties pretī visiem, kas cenšas to izkustināt. Paldies jums visiem par lielo atbalstu “Goram”, mēs to visi jutām. Un tas ir tas, par ko ir latgaliešu kultūra un šī balva – par saknēm un cilvēkiem, kas tās kopj un sargā. Latgaliešu kultūra dzīvo cilvēkos, viņu atmiņās, stāstos un šodienas darbos. Un tādēļ man īpašs gods šodien pasniegt šo balvu un godināt cilvēku, kura veltījusi vairāk nekā 40 gadus, ar sirdsdegsmi sargājot, kopjot, pētot latgaliešu kultūru. Ruta Cibule ir piemērs mums visiem. Ruta pati saka, ka viņa ir piedzīvojusi divus kultūršokus, kas ir virzījuši viņas darba dzīvi. Pirmais – satikšanās ar novadnieka Miķeļa Bukša darbiem, kas nostiprināja viņas pārliecību par latgaliskās identitātes nozīmi. Otrais – iepazīšanās ar maija dziedājumu tradīciju, ko vēl joprojām ikdienā pēta arī šodien. Līdztekus tam Ruta, protams, atbalstījusi latgaliešu kultūras kopienu, apzinājusi kultūras teicējus, kopējus, sniegusi atbalstu tradicionālās kultūras meistariem, piedalījusies septiņos Dziesmu svētku ciklos.” Pasōkumā tyka pasnēgtas 10 bolvas “Boņuks”, un vīna nu bolvas sajēmējim beja

Nautrānu kulturtelpa

. 2025. godā Latvijas Nacionalō namaterialō kulturas montōjuma sarokstu papyldynōja jauns īroksts – Nautrānu kulturtelpa. Nautrānus citi sauc par Latgolas Pībolgu, tei ir izcylom personeibom, tradicijom, kulturvēsturiskajom nūtikšonom bogōta un krōšņa vīta. Troks vai nu Rogovkas – var saceit Andryvs Jūrdžs, Pīters Miglinīks, Nikodems Rancāns, Ontons Kūkojs, Pīters Jurciņš, Jōņs Gleizds, Teuvo Tulio, Pīters Gailums un vēļ daudzi citi ļaudis. Nautrānu kulturtelpa naaizmērst vītvōrdus, majā dzīd pi krysta, ryupejās par sovu izcylūs literatu davamu un veicynoj jaunu literarū pīnasamu rasšonūs, puļcej muzykantus, lūloj kōzu un apdzīdōšonas dzīsmes, uzzynoj dzymtu un vītas vēsturi, stōsta personeigus stōstus, spēlej teatri, roda breinumus mōlā, metalā un audaklā, goldā ceļ kikaukas un uļbikus, globoj latgalīšu volūdas līceibas un sorgoj, lai tei atsateisteitūs. “Lels paļdis! Itys “Boņuks” ir visim nautrānīšim, visim tim, kas jyutās pīdereigi Nautrānu kulturtelpai, Nautrānu draudzei, visim tim cylvākim, kas kūpuši kulturu, turējuši ryupi par Nautrānu pusi gon agrōk, gon tagad, gon, cerams, ari uz prīšku, un itei statusa sajimšona uzlīk mums pošim cīš lelu pīnōkumu ryupeitīs par tū, lai vērteibas sasagloboj, lai rūnās jaunas, un dareit, lai tei vīta, kur mes dzeivojam, ir pati lobōkō vīta uz pasauļa. Un es tycu, ka Latgolā taidu vītu ir cīši daudz! Paļdis!”saceja Nautrānu kulturas centra pasōkumu organizatore un kulturas projektu vadeitōja

Inga Vigule

.

Aija MIKELE-STRUŠELE

AUTORES foto

Rēzeknes Vēstis RV.lv
Dalies:
← Atpakaļ uz sākumlapu

Saistītie raksti

Visas ziņas →

Komentāri

Pievienot komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.