Neraugoties ne uz kādām grūtībām un pārbaudījumiem, kā, piemēram, jaunākās paaudzes izbraukšana, zema dzimstība, pieticīgs sociālais līmenis utt., Andrupenes draudze tomēr ir dzīva kopiena, un tās vēsturiskais, kā arī pašreizējais piemērs var kalpot par atskaites punktu citām kopienām, jo nereti gadās, ka vienā otrā pusē nenotiek pat minimālas aktivitātes. Noteikti ir daudz vairāk tādu draudžu, kurām nesamērojami bagātāka vēsture un aktīvāka garīgā, saimnieciskā, karitatīvā un kulturālā dzīve. Šajā grāmatā atspoguļota nelielas Dieva tautas dzīve: pagātnē un mūsdienās. To darām ar lielu pateicību un mīlestību uz Andrupenes draudzi un tās baznīcu, uz visiem kalpotājiem un labdariem. Runājot studentu himnas vārdiem —
vivat nostra civitas, maecenatum caritas! (vārdi no studentu himnas “Gaudeamus”)
— Tēvu zeme, draudze un baznīca mums, Andrupenes iedzīvotājiem, ir visdārgākā. Pateicamies par atsaucību un palīdzību prāvestam Mihailam Sivickim, Janīnai Strodei, Marijai Utkinai, Vilim Mileiko, Antoņinai Virzai, Vitālijam Platacim, Irēnai Liepai, Dainim Platacim, Jānim Sivickim, Igoram Krilovam, Jurijam Bonderam, Janīnai Pužai un citiem.
Komentāri