Pyrms pōrs nedeļom Rēzeknē, kai parosti, pi Mōras pīminekļa apsastōju pasarunōt: jutu klusu aicynōjumu… Tōpēc rokstu. Pīnōkuma un atbiļdeibas vōrdā par laiku, maņ atvālātū, par montōjumu nu myusu tāvim. Ikreiz gora acim radzu 1939. godu: es tētem pi rūkas, māmeņa ar zīdu puški pa Atbreivōšonas aleju leidz ar ļaužu straumi tyvojamēs ar boltim pologim pōrklōtajam pīminekļam. Tod — svineigō ceremonija. Tāva stōstējums braucūt… Te, šymā Latgolas Atbreivōšonas pīmineklī, runoj tautas vēsture… Te myusu sātas boltūs lynu naudas daļa (atcerūs, cik agri vajadzēja reitā ceļtīs, lai paleidzēt pi lynu maļšonas), te — vysas tautas zīdōjumi. Te simbolūs tautas vēsture. Tod poša beju bārns, šudiņ varu stōsteit sovim sešim mozmozbārnim — asmu cylvākarhivs. Maņ ir nu trešōs Latgolas Mōras augšamceļšonas laika 1992. godā izdūtō grōmateņa. Nu Tautas frontes aktivitatem — zīdōjumu vōkšona. Atklōšonas naaizmērstamī mirkli. Godalaiki mainōs; dīmžāl natykumi i, paļdis Dīvam, tykumi nā.
- Statistika: 1939. goda 8. septembrī pīmineklis uzcalts,
- 1940. goda 5. — 6. novembrī nūgōzts;
- 1943. goda 22. augustā atjaunōts,
- 1950. goda junija naktī “pazudis”;
- 1992. goda 13. augustā Pasaules latgalīšu kongresa laikā nu jauna uzcalts.
Bet voi natykumus, kas kai nazōle vēļ pynās ap svātōkajim vōrdim “Vienoti Latvijai”, “Latgolas Mōra”, naspējam izravēt? Varam! Skaidrā latvīšu latgalīšu pareizraksteibā izdūsim atkōrtōti šū grōmateņu “Piemineklis un laiks”! Vōksim kotrā pogostā (draudzē) zīdōjumus. Myusu pošu cīnejamais J. Eļkšņa kungs, LKC izdevnīceibas vadeitōjs, nasakavēs: pasaceis “Mōras Zemei”, cik izmoksōs.
* * *
Ir 2016. goda sōkums. “Latvijas Avīzē” losu: kaimini igauni organizēti dūdās ceļā ar dokumentalu filmu programu “100 mozi stōsti par Igauniju” u. c. Cik pateikami tautai organizēti īt kūpā uz vīnu mērki ar devizi: “Igaunijai jōkļiust skaistōkai, sakōrtōtōkai”.
Žāļ, par Latvijas mērkim — nikō… Varbuyt kaut kas te, myusu pošu Latgolas sirdī — Rēzeknē? Tod jau “RV” byutu ziņōjušas. Meklēšu. Nu Maltas dūdūs ceļā pa breineigu gludu šoseju, kas Rēzeknē pōrtūp par Atbreivōšonas aleju — tikpat skaistu, sakūptu. Prīca. (Vēļ atmiņā 1945. goda rudiņs… drupas…) Latgolas Atbreivōšonas pīmineklis uzkolnā tikpat majestatisks — tautas liktiņa simbols. Kōpēc teik saukts “par “Latgolas Māru”? Tū vyslobōk zyna tī, kurim 1987. godā dzyma ideja atjaunōt 1950. goda junija naktī “pazudušū” pīminekli. Riskanti beja. Ar naoficialū nūsaukumu tūmār drūšōk. Pīminekļa atjaunōšonas komisijai ar gudru prōtu īrokstūt papeirūs “Latgales Māra”, nu jauna tyka uzcalts identisks Latgolas Atbreivōšonas pīmineklis. Zeimeigī vōrdi “Vīnōti Latvijai” aktuali ceļā uz vaļsts 100-gadi: stypri byusim tikai tod, kod mes byusim vīnōti. Rainis pravītoj: “Ir Kurzeme, ir Vidzeme, ir Latgale mūsu… Viena mēle, viena dvēs’le, viena zeme mūsu…” Vēstures nazineiši — jauna karūga, jaunas volūdas taiseitōji! 25 godūs varējot gon īpazeit sovas tautas patīsū vēsturi. Tū kai “piļskolni zalta naudu” globoj muzeji, arhivi, cylvākarhivi. Lyudzam! Kotrā sātā leidzās lyugšonu grōmotom vajadzātu byut materialu krōjumam par Latgolas Atbreivōšonas pīminekli, kas izdūts 1992. godā. “Piemineklis un laiks” — nalela grōmateņa, bet kai myrdzūšā gaismā īraudzeisit simboliskūs tālus. Cīnā un gūdbijeibā kai dīvnomā paceļsim acis uz augšu… Mes varam tūs dažus eiro zīdōt, un LKC izdevnīceiba sagōdōs kotram breineigu ceļazeimi uz 100-gadi “Vienoti Latvijai”.
Anna BABRE,
bīdreibas “Tāvu zeme” vadeitōja
P. S. Ir laiks š. g. aprelī, Latgolas apsavīnōšonas kongresa 99. godadīnā, sapuļcēt kūpā vysus, kam dōrga Latvijas vīnōteibas ideja, lai ītu vīnōti Latvijai zam vīna sorkonboltisorkonō karūga (navys sasaškāluši pa koktim).
Ja pyrms symts godim vīnōtōjspāks beja goreigōs autoritates (Francis un Nikodems), tod tradicija līk, lyudz tū turpynōt. Paļdis Dīvam, myusim taidi cylvāki ir.
Ar Dīva paleigu izadūs!
Bīdreibas “Tāvu zeme” īrūsynōjums — vysom bīdreibom, grupējumim īt kūpā uz vaļsts 100-gadi.
A. B.
Komentāri