Gandrīz vai katra aizvadītās nedēļas diena nesusi mums kādu satraucošu ziņu: tur šāvuši, tur spridzinājuši, vēl citur tā sauktās “Islama valsts” teroristi televīzijas kameru priekšā kārtējo reizi nogriezuši galvas “neticīgajiem”… Neviena ziņu pārraide neiztiek bez šaušalīgas informācijas par vardarbību un slepkavībām te tajā, te citā Eiropas valstī. Un tikai retais plašsaziņas līdzeklis atļaujas apspriest jautājumu: no kuras vietas
aug kājas
šim terorisma monstram. Manuprāt, atbilde uz šo jautājumu nav jāmeklē ne Bībelē, ne Korānā. Atbilde ir ikdienas televīzijas pārraidēs, kas regulāri fiksējušas politiķu vājprātības. Vai ne Klintone, būdama spēcīgākās pasaules valsts ārlietu ministre (valsts sekretāre), visai pasaulei demonstrēja savu prieku par Lībijas vadoņa Kadafi nežēlīgo nogalināšanu? Vai Lielbritānijas bijušais premjers Blērs, kurš kvēli atbalstīja ASV iebrukumu Irākā, nav atbildīgs par terorisma viļņiem, kas nu apskalo Eiropas valstis? Vai Sandra Kalniete, kura atbalstīja Buša avantūru Irākā, arī nav līdzatbildīga par to, kas šogad notika Nicā vai Minhenē? Starp citu, “RV” uzdeva Kalnietes kundzei šo kādas mūsu lasītājas jautājumu. Augsti kulturālā kundze un Eiroparlamenta deputāte neuzskatīja par vajadzīgu atbildēt. Kundzei citas prioritātes. Bet pirms viņai pārmest, atcerēsimies: vai tad ne mēs paši, Latvijas iedzīvotāji, vairākkārt ievēlot šo un līdzīgas kundzes Eiroparlamentā, atbalstījām Eiropas “krējuma” politiku kara un miera jautājumos? Diemžēl mēs šodien esam aizmirsuši, ka Latvijas ārlietu ministre Kalnietes kundze savulaik centās pārliecināt kolēģus parlamentā: Latvijai jāpiedalās Irākas avantūrā, un parlaments nobalsoja. Nu civilizētā Eiropa saņem atpakaļ toreiz pieņemto lēmumu nāvējošos augļus. Irāka bija pirmais sērkociņš, ko Eiropa (kopā ar ASV) piešāva austrumu degmaisījuma tvertnei. Bēgļu miljoni, terorakti Briselē, Parīzē, Minhenē ir tikai nelieli šļakstieni no šīs degošās tvertnes. Nezinu, kā tas viss beigsies, bet, ja kādreiz šīs liesmas izdosies apslāpēt, “kurinātājus” būtu jātiesā starptautiskai tiesai — kā kara kurinātāji, terorisma krustvecāki. Diemžēl Taisnība un Patiesība šajā pasaulē reti kad uzvar. Tāpēc, ka Netaisnībai pietiek naudas un citu līdzekļu elektorāta ietekmēšanai. Ielūkojieties interneta jaunumu vietnēs. Šodien, kad rakstu šīs rindas, Latvijas internetportālu galvenā ziņa ir par to, ka… Ādažos notiks īpaša akcija “Saber Strike 2016”, t. i., kāpurķēžu bruņumašīnas, ko Vējonis, vēl būdams kara ministrs, iepirka Anglijā, tiks “kristītas” latviskā garā. Bruņutransportieris “Sultan” tiks pārkrustīts par “Virsaiti”, “Scimitar” būs “Zobens”, “Spartan” — “Pērkons”, “Samson” — “Vairogs”, “Samaritan” — “Glābējs”… Tādā veidā tiks latviskoti visu 123 bruņutransportieru nosaukumi. Kā šī pagānu garā kristītā tehnika palīdzēs Latvijai, ja, nedod Dievs, te iebrauks kāds “Islama valsts” radikālis vai norvēģu nacista, slepkavnieka Breivīka fans, par to Bergmanis, Vējonis klusē. Toties Latvija
audzēšot vecišķos muskuļus
— to pašu Anglijā par miljoniem pirkto “pērkonu”, “vairogu” piegāde turpināšoties līdz 2020. gadam… Šajā sakarā — tikai viens komentārs no interneta.
“Angļi pārdeva mums 50 gadu vecus lūžņus, a mūsējie priecājas, kā savulaik Amerikas indiāņi par stikla krellēm…”
Starp citu, tādu kritiski ironisku komentāru par Latvijas bruņošanos internetā nav īpaši daudz. Elektorāts nobaidīts, elektorāts atbalsta savu valdību. Kāds viszinis portālā “Delfi” ierakstījis:
“Polija jau pasūtīja ASV ieročus par 33 miljardiem eiro, Latvijai arī tādus vajadzētu. Kādos 20 gados mēs tos atmaksātu.”
Ar to atmaksāšanu internetlietotājs gan, šķiet, pāršāvis pār strīpu. Pirmkārt, nodokļu maksātāju te paliek aizvien mazāk. Stāvoklis ir tik katastrofāls, ka pat politiskajai elitei no šādām tādām “ekstrām” jāatsakās. Lai to darīt tomēr nevajadzētu, Latvijas inteliģence, kas apkalpo politisko eliti, raujas melnās miesās, izdomādama te tādu, te šādu kampaņu aizbraukušo atgriešanai: pirmkārt, moderni, otrkārt, ienesīgi. Tā Latvijas institūts (silta vietiņa savējiem) drīz sāks aģitācijas kampaņu “Gribu tevi atpakaļ”. Te palikušie radinieki aicinās aizbraukušos atgriezties… Vai aicinās? Un, ja aicinās, vai aizbraukušie klausīs? Jo ko gan viņi te darīs? Nē, nu šādas tādas darbavietas bruņošanās un kara histērija Latvijai dos. “Latvijas Avīzē” nesen publicēts raksts
“Pēc pusgada viņi ieradīsies. Vai par visu padomāts?”
Viņi — tie ir mūsu glābēji no augstākas, amerikāņu rases. Ministra Bergmaņa īpašie sūtņi jau devušies uz Kanādu, lai noskaidrotu, kādas ir viņu karavīru vajadzības. To apmierināšanai šogad Latvija tērēšot 19 miljonus eiro. Ādažos jau ceļ jaunas kazarmas, tādas būvēs arī Lielvārdē. Jau esot sastādīta ēdienkarte. Detalizēta, tajā ierakstīts, kādam ievārījumam jābūt pie brokastu putras, kādi normatīvi jāievēro gaļas žāvētājiem, maizes cepējiem utt. “Latvijas Avīze” nobažījusies: vai mūsu aizstāvji būs apmierināti ar trīsreizējo ēdināšanu un Latvijas produktu kvalitāti. Amerikāņi, piemēram, pat ūdeni vedot no Štatiem. Ūdens transportēšanu gan apmaksā uzņēmējvalsts. Iespējams, no nodokļa, ko iekasē no pensijas, no bērnu pabalstu naudiņas… Tādas ziņas, tādas domas šonedēļ. Kā mežā sauc, tā atskan.
Māra NIZINSKA
Komentāri