Latvijas politiķiem šī nedēļa bija lielas laimes un lielu valstisku rūpju piepildīta. Negaidīti ierodoties Rīgā, mūsu valdībai godu parādīja pats ASV viceprezidents Baidens. Tas pats ASV viceprezidents, kurš regulāri apmeklē un instruē Ukrainas valdību. Ukrainas Radā Baidenu parasti sēdina spīkera krēslā. Latvijas politiķi pagaidām nav tik tālu aizdomājušies. Toties sagaidīja gan ar lielu šiku: satiksme vietējam transportam bija slēgta ne tikai tajās ielās, kur brauca viņa augstība viceprezidents. Nešaubos, ka rīdzinieki par šiem “korķiem” augstajam viesim veltīja daudz labu vārdu. Nav gan ziņu, vai viceprezidentu raustīja žagas… Ja raustīja, visiem neapmierinātajiem rīdziniekiem vajadzētu uzlikt
štrāpi
. Bet tas tā — pa jokam. Publiskajā telpā nav oficiā-las informācijas arī par to, cik tuvu mūsu politiķiem bija ļauts pietuvoties Baidena kunga personai. Esot ilgi spriests, vai godu piedalīties politiskajā tusiņā drīkst piešķirt opozīcijas politiķiem un ministriem, kuri pirms pāris nedēļām izdarīja šausmīgu politisku noziegumu — Jūrmalā tikās ar Krievijas vicepremjeru Dvorkoviču. Labi, ka Latvijai pašreiz ir izcili modrs un vieds ārlietu ministrs. Ja ne Rinkevičs, neviens par šo šausmīgo tusiņu neuzzinātu; ja ne viņš — valstī būtu ielaistas ļoti bīstamas personas, piemēram, dziedātāja Valērija, Krievijas dziesmu un deju ansamblis. Rinkevičs tos savlaicīgi
noštopēja
, un NATO karavīriem Latvijā nebija jāpielādē karabīnes. Bet ar drošību mums tomēr ir, kā ir. Mūsu lasītājs Andris V. patiešām satraucies un iesaka uz Latvijas un Krievijas robežas celt nevis stiepļu, bet mūra žogu, turklāt tik augstu kā Ķīnas mūris. Ej nu sazini, varbūt Rinkevičs un Co tieši šādu ideju saskaņoja ar Baidenu: Latvijas politiķi katram darbiņam vēlas Lielā brāļa svētību. Un augstā ASV viesa sagaidītāji tika dāsni atalgoti. Pirmie Baidena vārdi, ierodoties Rīgā, bija: “Mēs esam sabiedrotie!” Šo Baidena atziņu jau pēc maza brītiņa internetpublikai “tviterī” komentēja mūsu ārlietu ministrs. Rinkevičam ir iemesls nosvinēt savas politikas kārtējo uzvaru, piemēram, kopā ar augsto viesi apēdot saldējumu vai izdzerot Latvijas piena glāzi. Baidens noteikti būtu patīkami pārsteigts par savas stratēģiskās partneres Latvijas panākumiem lauksaimniecībā. Ja viņam kāds pateiktu, ka nevienā citā Eiropas valstī nav tik lēta piena kā Latvijā; ka neviena cita Latvijas izmēra (turklāt izmirstoša) valsts neatļaujas piešķirt amerikāņu radaru un citu ieroču iegādei miljonus eiro… Palasīju internetā, kā šo negaidīto vizīti komentē mūsu politiķi. Baidens esot netieši apstiprinājis, ka Latvija peld pa pareizu politisko straumi. Tātad Baidens speciāli šurp brauca, lai mūsu politiķiem pirms vēlēšanām (nākamgad) noglaudītu galviņas, no tribīnes Rīgā uzslavētu Latvijas politiķu paklausību? Diezin vai. Drīzāk jau Baidena mērķis — runājot Rīgā, saaģitēt ASV dzīvojošos latviešus oktobrī balsot par viņa partiju, par Klintoni. Štatos mīt daudz latviešu, lietuviešu, igauņu, viņu balsis ļoti vajadzīgas Baidena partijas kandidātei… Pie reizes Baidena kungs palobēja arī ASV gāzes koncernu intereses, izsakot pārliecību, ka Latvija izšķirsies par atteikumu Krievijai un par labu ASV slānekļa gāzei, ko uz šejieni no Amerikas vedīs ar kuģiem. Dārgi? Tas mūsu politiķiem nav galvenais, ka tik tēvoči būtu apmierināti, un Latvija — drošībā. Viesojoties Maltā, Latvijas valdības vadītājs
Māris Kučinskis
tā arī pateica:
“Mēs kā valsts varam būt apmierināti, jo šobrīd esam tik aizsargāti kā nekad. Pateicoties NATO klātbūtnei. Tas mums dod iespēju droši strādāt un veidot savu dzīvi, dzīvojot ar pārliecību, ka mūs aizstāvēs.”
Kā redzam, valdība pārliecināta: mums viss ir labi un lieliski, esam drošībā. Un nav ko klausīties tos nelabvēļus, kuri aplēsuši, ka Krievijai, ja vien tā sadomās, vajadzīgas tikai divas trīs stundas, lai sasniegtu un ieņemtu Rīgu; ka Anglijā iepirktās bruņumašīnas ir vien tāds antikvariāts, salīdzinot ar Krievijas jaunāko tehniku, un derēja tikai politiķiem budžeta naudas nokāšanai… Tās ir patiesības, kas labi zināmas jebkuram Latvijas iedzīvotājam, tātad arī valdībai, arī koalīcijas dāmām un kungiem, kuri varbūt arī ir labi karotāji, tikai citos karos. Piemēram, karos par siltām, naudīgām vietiņām. Tās laiku pa laikam tiek speciāli radītas gan Saeimā, gan valdībā, gan citās valsts struktūrās. Tā Latvijā ir ielaista slimība, bet, kā jau par intīma rakstura slimību, valdošajiem politiķiem nepatīk par to runāt. Cita lieta — palepoties ar aizjūras bosu labvēlību, ar svētkiem, ko Latvija prot svinēt ar vērienu. Te es domāju visādus svētkus, arī aizokeāna labvēļu viesošanos. Mums jau nesaka, cik lielus zaudējumus, piemēram, rīdziniekiem, nodara tāda pompoza viena augsta viesa sagaidīšana, kad “korķos” stāv vai visa Rīga; cik miljonu aiziet pa kreisi dažādu lielu svētku rīkošanas gadījumos (piemēram, Dziesmu svētki, Latvijas simtgade, kam tērēs prātam neaptveramas summas — miljonus). Starp citu, šis jautājums tika uzdots arī premjeram Mārim Kučinskim, kad viņš viesojās Maltā. Cerēsim, ka atbildēs. Ceram saņemt atbildi arī uz citiem “RV” lasītāju jautājumiem, ko premjeram iesniedzām rakst-veidā. Lūk, šie jautājumi.
1. Vai jūs uzskatāt par normālu situāciju, kad laukos zemniekam par piena litru maksā 9 – 11 centus? Kāpēc ļaujat terorizēt amatpersonas par to, ka tās mēģina nodibināt kontaktus ar Krievijas amatpersonām?
2. Daži mediji publiskoja informāciju, ka valdības plānos nopirkt vēl četrus radarus, kas tiks uzstādīti Latgalē. Vai ir tādi plāni? Te jau esošais radars sēj nāvi — Rēzeknes apkaimē vislielākais onkoloģisko slimnieku skaits (statistika, ko no mums slēpj).
3. Uzņēmēji ir pret minimālās algas celšanu, viņi jau esošo nevar nodrošināt. No minimuma paaugstināšanas iegūst tikai ierēdņi. Arī pašvaldībās, jo viņiem attiecīgi tiek celtas jau tāpat augstās algas. Prātīgāka būtu ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšana. Jūsu viedoklis?
4. Vai valdībai, kas sevi sauc par demokrātisku, nav kauns uzturēt veselu štatu cenzoru (Valodas inspekcija, NEPLP)? Cenzūra Latvijā ir bargāka nekā padomju laikos. Jūs tāda situācija nesatrauc?
Cienījamie lasītāji, ja būs atbildes, mēs par to jūs informēsim.
Māra NIZINSKA
Komentāri