Bet pēc kotra apmaklātō festivala sovōs sajyutōs un pateiceibas vōrdūs dolūs presē. Daudzi lobī vōrdi drūši vīn atsakōrtoj, jo tūs leksikā ir tik, cik ir.
Un jo vairōk apceļojam sovu meilū Latgaleiti, jo tei arvīn breineigōk pōrsteidz un saviļņoj. Un Krōslova it kai poša zemes mola – Latvijas, Latgolas nūmale, kuru nasasnādz civilizacija… Bet kur civilizacija ir lelōka kai Latvijas vydā… Lai gon ari vēsturiska patīseiba – pyrmō izgleiteiba, kultura, pyrmōs skūlas aizsōkušōs tīši Krōslovā. Tys ari pamonams šū boltu dīneņu. Piļsāta skaisti sakūpta ar puču un myužzaļu apstōdejumu mōkslinīciski nūformātim skverim uz gleznaini ainaviskim kolnim, pakolnim un nūgōzem. Kai myrdzūša sudobra bante panoramu krōšņoj Daugova. Bet golvonais ir Latgolas cylvāki, cylvāki, cylvāki… Vysur labi, vysur labi, bet Krōslovā par tīsu vēļ lobōk – vyslobōk.
Tik prasmeigi saiminīki, prasmeiga ari festivala organizacija, vyss tik parūceigi sasnādzams, kai soka, ar glanci. Registracija, transporta nūvītne pi uzturēšonōs telpom (mums gimnazijas), tīpat pušdīnes jau ar uzklōtim goldim – sēstīs kai kungs un baudi garšeigu karbonadi. Gimnazijas foaje – kafijas automati. Turpat autobuss uz un nu skaistōs Ludviga bazneicas. Un dīvkolpōjums, Mises kolpōtōji seniori, ar prīstera Sergeja Ivanova svēteigū vēstejumu un pošdarbnīku nūvērtēšonu, ka par dzīdōšonu, doncōšonu ir nūpalni un atlaides pi Dīva. Un kora – solo debeškeigais skanejums patīšam pacēle dīviškōs sajyutōs.
Un pulcēšonōs gōjīņam turpat piļs prīškā, laukumā, un gōjīņs uz turpat asūšū estradi. Pi estrades mediku paleidzeiba, yudiņs pīdōvōjums. Oi, oi, savaļdeit, saformēt 1300 lelu ļaužu pyuli, tys nav nikaids jūks.
Tai sajyutas, sajyutas, satikšonōs, otkonredzēšonōs, karūgu, zīdu, apgērbu, muzikas, dzīšmu, danču raibraibais krōšņums, skaneigums, veiklums kai burveiba reibynoj, veldzej dvēseli un mīsu. Un tei latgaliskō sirsneiba, laipneiba vyrmōja nu ikvīnas ari myusu saskarsmes ar reikōtōjim, nu Voldemāra Varslavāna, Sarmītes Subatovičas, Valdas Timules, Ingas Pudnikas-Skerškānes, Danielas Dukaļskas. Ari pōrpōrem tei vyrmōja nu vīnkōršō, sirsneigō Krōslovas karalistes kunga Gunāra Upenieka. Jō pateiceibas vōrdi skanēja tik skaidrā latgaliskā volūdā kai yudiņs olūtā! Raisūt tik syltu un mōjeigu sajyutu – patīšam esi sovā sātā!
Sātā byusim ari nōkamgod – Viļānūs, jo karūga sūlejumu latgaliski deve ari Rēzeknes nūvoda prīkšsādātōjs Guntars Skudras kungs!
Lai ikvīnam šōs lobsajyutas pīteik leidz nōkamīm svātkim!
Syltā mōjeigumā, prīkā, gandarejumā un pateiceibā “Bokonu bryukliņu” vadeitōja un linijdeju vērsvadeitōja
Dzidra BRUZGULE
Bokonūs, Rēzeknes nūvoda Dekšōres pogostā
2026. goda 10. augustā
Komentāri