Tā īsumā varētu raksturot rudens politisko ainavu Latvijā. Ar grūtībām turas kaut cik pieklājīgos rāmjos (un tomēr nevar noturēties) nesen tik varenā un augstprātīgā varas partija “Vienotība”. To satricina skandāls pēc skandāla; no tās bēg un pievienojas citām nesen par partijas pīlāriem uzskatītie personāži — Viņķele, Āboltiņa, Ķirsis. Īsto posteni nekādi nevar izvēlēties Ašeradens. Viņš paziņojis par
pašuzupurēšanos
uz partijas altāra; sak, esot gatavs atstāt ienesīgo, naudīgo un prestižo ekonomikas ministra amatu, lai vadītu “Vienotības” frakciju Saeimā. Patriots? Tic, ka tieši viņš spēs saturēt kopā un aizvadīt caur vēlēšanu vētrām irstošo politisko kuģi “Vienotība”. Tie, kuri pazīst Ašeradena kungu, šaubīsies par viņa partejisko patriotismu. Drīzāk jau Ašeradena kungam ekonomikas ministra krēslā kļuvis par karstu. Žurnālisti atklājuši un tieši ekonomikas ministram pierakstījuši pavisam nesmukas lietas — OIK. Šoreiz OIK nav izsaukuma vārdiņš. OIK tiek atšifrēts ar gudriem un ne visiem saprotamiem vārdiem: obligātā iepirkumu komponente. Ja vienkāršāk, tad OIK esot zaļā elektroenerģija, ko it kā ražo Latvijas uzņēmīgie ļaudis. Ražo ar mazo hidroelektrostaciju, vēja ģeneratoru, saules bateriju palīdzību. Ražo un pārdod “Latvenergo”. “Latvenergo” savukārt to pārdod mums, pieskaitot mūsu elektrības rēķiniem klāt prāvas summas par vēja ģeneratoru, saules bateriju, mazo hidroelektrostaciju saražoto luksus, t.i., zaļo, enerģiju. Tā mēs esam maksājuši gadiem ilgi, kopš laikiem, kad Kalvītis, Šķēle un citi veikli vīri privatizēja Aglonas un citas mazās HES. Bet nu atklājas, ka zaļā enerģija nav nekāda zaļā; ka daudzas firmas šo “zaļo” enerģiju ražojušas, uzstādot… dīzeļmotorus, izmantoti arī citi krāpšanas paņēmieni, un mūsu nauda par it kā zaļo enerģiju veiklu vīru kabatās plūda straumēm. Nauda, ko par sadārdzināto, it kā “Latvenergo” iepirkto enerģiju maksājam mēs visi, zemnieks no saviem sūri grūti pelnītajiem ieņēmumiem; pensionārs no 200 eiro lielās pensijas; ģimene, kuras galva spiests maizīti un naudu
(arī elektrības apmaksai)
pelnīt Zviedrijā vai Anglijā. Protams, ne jau Ašeradens iedibinājis šo kārtību. Viltīgā naudas izspiešanas shēma izdomāta Šķēles laikos. Gadiem ilgi mēs esam krāpti un aplaupīti, lai, gūstot pasakainus ieņēmumus, par miljonāriem varētu kļūt mūsu izveicīgie politiķi. Mākslīgi sadārdzinātā elektroenerģija neļauj attīstīties vidējām un mazajām zemnieku saimniecībām, atņem maizes riecienu Latvijas pensionāriem. Toties stāvus bagāti kļuvuši mazo HESu, saules bateriju īpašnieki. Jo vairāk tāpēc, ka nekādas mazās hidroelektrostacijas viņiem nemaz nebija jāceļ, ar saules baterijām dūmakainajā Latvijā viņiem nemaz nebija jānodarbojas. Izveicīgie, varai pietuvinātie šeftmaņi varēja nepūlēties, ceļot mazo HESu uz kādas upītes: kad vajag, izskata pēc padarbina jaudīgu dīzeļmotoru, un “Latvenergo” tīklos ieplūst it kā tīra, it kā dabai draudzīgā veidā ražota strāva… Žurnālistu atklātās mahinācijas apjomi ir milzīgi. Un par tiem neko nezināja valdošie politiķi? Par to neko nezināja “Latvenergo” vadība? Zināja, protams, bet klusēja, jo ne jau par darbu vaiga sviedros ik gadu “Latvenergo” vadītāji un vadītāju valstiskie uzraugi saņēma un saņem pasakainas algas, kas kopumā veido miljonus eiro. Tā saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem vistreknāk pērn ir dzīvojis “Sadales tīklu” valdes priekšsēdētājs Pinkulis, kurš gada laikā saņēmis algā 115 488 eiro, tas ir, 9622 eiro katru mēnesi. Var būt apmierināti arī pārējie “Latvenergo” “Sadales tīklu” valdes locekļi. Vienam “Latvenergo” gada laikā par “darbu” izmaksājis 105 tūkstošus, otram — 103 tūkstošus eiro. Pamēģiniet saskaitīt, cik Latvijā dzīvojošo sirmgalvju bija jāaplaupa, lai valsts uzņēmums “Latvenergo” politiķu ielikteņiem sagādātu tādas algas. Un par to neko nezināja Ekonomikas ministrija, neko neredzēja Ašeradens? Tā ka ne jau aiz pieticības un kautrības Ašeradena kungs pamet silto ekonomikas ministra kabinetu. Viņš tēlo patriotu, kura mērķis esot glābt partiju “Vienotība”
(jo tautai iestāstīts, ka Latvijai bez “Vienotības” “kaput”).
Patiesībā turpinās bēgšana no “Vienotības” grimstošā kuģa, un pirmie to pamet komandieri — Āboltiņa, Viņķele, Ašeradens un… Kurš būs nākamais? Interneta sociālajos tīklos kāds asprātis ierakstījis: re, kā aiziet viens pēc otra “Vienotības” ledus laikmeta dinozauri. Jautājums tikai, ko mēs, vēlētāji, liksim viņu vietā? Vecās, izkurtējušās partijas savlaicīgi sadējušas savas olas, no kurām cits pēc cita šķiļas pterodaktiļi — tādi pa pusei lidojoši rāpuļi dažādu jaunu partiju izskatā. Diemžēl Latvijas vēlētāji tik ilgus gadus baidīti ar katastrofu, kas notiks, ja ievēlēsim Saeimā
nepareizos
subjektus, ka nebrīnīšos, ja nākamgad oktobrī pēc vēlēšanām Rīgas kabinetos un sēžu zālēs salidos tie paši “Vienotības” pterodaktiļi, kaut arī pārkrāsoti.
Māra NIZINSKA
Komentāri