Vasala, Plōciņu Maseit! Tagad byus cīši nūpītns runōjamais par vītvōrdim, volūdu un na tikai… Bet mes ar Pļapatunu Donetu atrodam tamā gon smīklu, gon bādu. Myusu augšzemes latvīši aba latgalīši sovulaik pīsavīnōja Latvijai kai sovaižōk runojūšī un rokstūšī cylvāki. Mes vysiņki zynom, kas niule ar myusu raksteibu nūteik.
A kaidi breinumi vītvōrdūs. Par tū Donetam beja daudz kū saceit.
“Kaidas varas rotūs brauc, taidu dzīšmi dzīdi,” sovu sokamū sōce Donets. “Redz, nazkod myusu pīrūbežā beja Posyune, kas pōrsavērte par Posin un tod par Pasieni voi Pasīni. Vēļ beja gon upe, gon pīrūbežas piļsāta Sīnōja, tod pōrsavērte par Siņaju un golu golā “pazilēja” un par zylū upi Zylupi palyka.
Vēļ beja sovā laikā Yudrupe. Pōrsaukta tyka par Utroju. Niule saprūti, kai rodōs Reitupe? Mainōs laiki, mainōs lykumi un tykumi, Pītereit.
Beja Mudes upe, tod palyka par Veļikaju. Kartē niule vēļ vīnu latvysku nūsaukumu var atrast — Mudava. Varbyut dēļ tō, lai saprostu, par kaidu upi lela daļa vītejūs runoj.”
Plōciņu Maseit, tei ir tikai moza daļa nu pōrvērteibom, kas vēsturi izdzāsušs. Bet kas tōs jims vārā? Daudz kas pōrlatvyskōts. Nu tak pīmini, Pocelujevku gribēja pōrčiuļōt, par Bučōtovu voi kai cytaižōk pōrsaukt. Par tū, ka na visi saprūt i grib zynōt, kas tys taids Pocelujevs beja cara laikūs.
Audzynōšonas vaine. Maņ mozam latgalīšam mōte latviski vuiceja. Bērneibā Reigas slimineicā pat krīvyski dagōja vuiceitīs. Par tū es visim itim nazynomajim slimineicas cylvākim varu tikai nu prīcas paļdis pasaceit.
Es venteņu mēlē nasaprūtu daudz kū, bet naasu pret tū, ka jūs upes, apdzeivōtōs vītas raksteitu kartē tai, kai jī sauc. Vysmoz tu, cylvāk, zini, uz kurīni esi atbraucis un ar kū tev šamā pusē byutu jōsarēkinoj. Ir tok cylvāki, kas narunoj tovā mēlē.
Nu, Plōciņu Maseit, palīc vasaliņka leidz cytai reizei.
Pļōpu Pīters
Komentāri