Veiskups Jezups Rancāns dzimis 1886. goda 25. oktobrī Nautrānu pogosta Lyuzinīkūs. Ar teicamom sekmem mōcējās Rogovkas pogosta, pēc tam Ludzas piļsātas skūlā; Pīterpilī eksterni beidzis gimnaziju, 1908. godā pēc studijom Pīterpiļs Goreigajā seminarā kai stipendiats uzjimts Goreigajā akademijā, īgivis teologijas magistra grādu, īsvēteits par prīsteri, bejis Pīterpiļs skūlu kapelans, I pasaules kara sōkumā īcalts par 10. armijas kapelanu Galicijas frontē, veseleibas dēļ atbreivōts. Pīterpilī īcalts par morālteologijas profesoru Goreigajā seminarā, aktivi pīsadalejīs bēgļu apgōdes dorbā. 1919. — 1920. godā bejis Latvijas vaļdeibas pylnvarōtais pōrstōvis pi pāvesta Romā. Nu 1920. leidz 1938. godam Jezups Rancāns bejis Reigas Goreigō seminara, pēc tam Teologijas augstskūlas profesors un rektors; Latvijas Universitates Teologijas fakultates dekans. 1924. godā klivis par pāvesta prelatu, 4. majā konsekrēts par veiskupu. 1922. godā īvēlēts Saeimā, kuras pōrstōvis beja leidz 1934. goda 15. majam. 1944. goda 9. septembrī, gestapo pīspīsts, kūpā ar citim veiskupim nu Latvijas emigrējis iz Vōciju. Trymdas godūs pabejis Šveicē, Francijā, Beļģijā, Italijā, Holandē, Anglijā, Īrijā un vysur stōstejis par Latvijas un latvīšu liktini. 1946. godā bejis vizitē pi pāvesta; Parīzes Mīra konferencē, kai ari apmeklējis ANO Generalū asambleju. Pōrsacēlīs uz dzeivi ASV, veiskups Jezups Rancāns gondreiž 20 godus pylda kapelana pīnōkumus Karmela mōsu klūstera vacūs ļaužu mītnē Grandrepidsā. 1969. godā, 85 godu vacumā, veiskups Jezups Rancāns apbolvōts ar Eizenhauera Apspīstūs naciju pīmiņas rokstu un medaļu. Veiskups Jezups Rancāns nūmyra 1969. goda 2. decembrī un tyka apglobōts Grandrepidsas kopūs. 1995. godā veiskupa mērsteigōs atlīkas ekshumēja un pōrvede uz Latviju. 3. junī Reigā pōrapbedeišonas ceremonija sōcēs Sv. Jākuba katedralē, turpynōjās pi Saeimas noma un nūsaslēdze Aglyunā, kur škērsts nūvītōts bazilikas kriptā. Saeimas prīkšsādātōjs Anatolijs Gorbunovs svineigajā pīmiņas breidī pi Saeimas noma teice:
“Jāzeps Rancāns bija viens no Latvijas valsts veidotājiem visos tai vēsturiski nozīmīgajos brīžos. Un visos laikos — gan labos, gan grūtos — Jāzeps Rancāns ir bijis kopā ar savu tautu.
.. bīskaps Jāzeps Rancāns kļuva par vienu no Latvijas ievērojamākajiem valstsvīriem.Viņš bija visu četru neatkarīgās Latvijas Saeimu deputāts, Saeimas priekšsēdētāja biedrs un trimdā pēc Saeimas priekšsēdētāja Paula Kalniņa nāves — Saeimas priekšsēdētāja un līdz ar to arī Valsts prezidenta vietas izpildītājs.
Jāzeps Rancāns bija viens no tiem redzamākajiem Latgales apgaismības darbiniekiem, kuri, iestādamies par vienotu Latvijas valsti, prasīja Latgales atdalīšanu no Vitebskas guberņas un Latviju redzēja kā vienu etnisku un ģeogrāfisku vienību, bet latviešus — kā vienotu tautu. Un šim nolūkam Rēzeknē 1917. gadā sanākušajā Latgales kongresā J. Rancāna uzruna kļuva par galveno ziņojumu. Vienotības idejai J. Rancāns palika uzticīgs visu mūžu, cenšoties ar savu politiķa un garīdznieka darbību apvienot dažādu reliģiju, uzskatu un partiju piekritējus vienam mērķim — Latvijai.
.. Latvijas tauta var būt lepna, ka tai ir bijis tik izcils dēls.”
Naaizmērssim veiskupu Jezupu Rancānu, naaizmērssim jū pagūdynōt Aglyunas kriptā, naaizmērssim pīminēt Rēzeknē, pa Dōrza īlu ejūt garom pīmiņas akmiņam pi piļskolna.
Anita GRAUDIŅA
Eduarda UTĀNA foto
Komentāri