Klōt rudineigais novembris ar garim pōrdūmu vokorim, ar myrušū pīmiņas dīnom, ar sveceišu vokorim kopsātōs. Lobas tradicijas namērst, tōs pōrīt nu paaudzes iz paaudzi.
Kotrai dzymtai, kotrai apdzeivōtai vītai — sova vēsture.
Asu piļcinīte ar dziļom saknem, styprom, kas spēj saturēt sakuplōjušū dzymtas kūku jau 8. paaudzē. Senču tradicijōs.
5. novembrī Piļcines dīvnoma zvoni aicynōja kai seņōk nu tūrņa, kū Lōču sādžas kalējs ar sovim dālim atjaunōjis. Tū aprakstejis Vladislavs Lōcis žurnalā “Dzeive” 1984. godā 158. numurā. Tys veļteits dzymtajai pusei; iz vōka — Piļcines bazneica, 3. lopaspusē V. Lōča dokumentals vēstējums “Vacōkais kūka ceļtnes pīmineklis Latgolā: foto, īsnāgums, raksteits 1974. goda 22. aprelī Minhenē: “Uz šō īsnāguma pamata Apvīnōtōs Nacijas aizsyuteja iz Moskovu rokstu, un tai Piļcines bazneicas nūjaukšonas draudi tyka apturāti.” Tys beja pādejais numurs, kuru sakōrtōjis un izdevis Vl. Lōcis pats kai rokstu pīminekli dzymtajai pusei.
Vladislavs Lōcis 72 godu vacumā, 1984. goda 30. decembrī nūmyra nu goreigas un fiziskas pōrpyules, atstōdams Testamentu, kas īraksteits grōmotā “Tautas gors”.
Kai piļcinīšim, kai latgaļu raksteibas sorgim veicās ar Testamenta paradzātajim lobīm dorbim?
Vladislava brōļa Jezupa dāls Pīters Lōcs dora, kū var. 1992. goda 21. novembrī izpiļdēja golvonū — pōrvede nu Vōcijas un Piļcines kopūs ar pīnōceigu gūdu pōrapbedēja Vladislavu Lōci. Ari grōmotu kolnus pōrvede iz dzymtū 1. skūlu Piļcinē, īreikōja muzeju.
Dīmžāl 1999. godā muzejs tyka padzeits, naīrōdūt tam cytu vītu. Kai bāguļs napīmārōtōs telpōs Rēzeknē muzejs vōrguļoj jau 18 godus. Par speiti vysam pošlaik Rēzeknē Pītera dōrzā tūp “Latgaļu sāta” — muzejs. Par kūkmaterialu pīgōdi paļdis Andrim Eriņam.
Nasaverūt iz leitainū vosoru, Lelvōrdes ceļtnīki — gūdaveiri tur 2017. goda janvarī Vl. Lōča pīmiņas pasōkumā dūtū vōrdu. “Latgaļu sāta” ir zam jumta. Dorba vēļ daudz, naudeņas moz, lai varātu sagatavōt pīnōceigu vītu visim trimdas latgaļu gora dorbim.
Cerēsim, ka lobais uzvarēs. Varbyut kaids labdars, mecenats, miļjoners voi oligarhs atvērs sirdi labesteibai.
Myusu vaļsts Latvijas 99. godadīnas pōrdūmu breidī —
latvīšu strēlnīka Dominika meita Anna, vacvacmāmeņa
Komentāri