Ceceit, dōrgiņkō! Es Tev soku, ka itū vysu nakryškōnu jampadraci Dīvs iztīsōs. Jys vysu redz, vysu zyna, vysu var. I jau dora. Pazar iz vēlēšonom. Kai atrībe par myusu djakaneņu. Pēc vēlēšonu visi “zalī” ministri, premjārs Kučņa, spīkerīne garim geimim staigoj. Kurs beja pyrmais, byus pādejais, tai saceits gudrōs grōmotōs.
Myužeigs skaistums! Nu tak naīsaklausēja gudreibas beņči tautas, ticeigūs ļaužu bolsā. Naizlasēja myusu vēstuli ar praseibu koč par naudu izlaist djakaneņu. Tū praseibu divarpusi tyukstūši parakstēja. Koč Zose soka, ka pi vaines asūt nazkaida Spuņde, kas tūs papeirus sovā šupletkā da pādejō turējuse, cikom Reigas pikets naatjēmis i Saimei nav atdevis. Laikam par vālu bejis.
Myužeigs skaistums! A niule — portapeļu daleišona! Vacō dzīsme, moš i da jaunō goda viļksīs. Kurs premjērēs, kurs spīkerēs? Ups rallasā!
A myusim kotram koč vīnu eisu lyugsneņu iz dabasim byus syuteit: “Paleidzi, Dīvs, djakaneņu iz kōjom pastateit!”
Plōciņu Mase
Komentāri