VOLDEMĀRS KALPIŅŠ
1916. goda 19. februarī dzimis Smoļenskā talsinīka Kriša Kalpiņa giminē, kas beja davusēs bēgļu gaitōs.
Kūpš 1920. goda dzeivōja Latvijā; 1934. — beidze Talsu vydusskūlu; 1955. — naklōtīnē Gorkija Literaturas institutu Moskovā; 1935. — par revolucionaru darbeibu sūdeits ar trejim godim spaidu dorbūs.
1940. — 41. godā strōdoj par laikroksta “Cīņa” atbiļdeigū sekretaru; II pasaules kara laikā nu 1942. leidz 1946. godam ir latvīšu divizijas laikroksta “Latvīšu Strēlnīks” redaktors; pēc kara — “Cīņas” redaktora vītnīks, nedeļroksta “Literatura un Mōksla” vadeitōjs.
Nu 1953. leidz 1962. godam ir LPSR kulturas ministra pyrmais vītnīks, pēc tam ministrs; nu 1962. leidz 1982. — Raiņa Literaturas muzeja direktors; nu 1982. leidz 1992. — V. Lōča memorialō muzeja zynōtniskais leidzstrōdnīks. 1995. goda 11. februarī aizīt myužeibā.
Apglobōts Reigas Raiņa kopūs.
Kara daleibnīka, demobilizētō majora, partijas bīdra Voldemara Kalpiņa kandidaturu 1953. godā Latvijas PSR vodūni atzyna par dereigu kulturas ministra pyrmō vītnīka, vālōk kulturas ministra omotam. Voldemārs Kalpiņš paveice daudz: panōce Dzīsmu svātku nūrises pōrceļšonu nu Esplanades iz Mežaparku, kur pagaidu byuvju vītā topa pastōveiga estrade. Dzintaru koncertzales pībyuve Jyurmolā ari Kalpiņa nūpalns. 1955. godā Moskovā nūtyka Latvijas mōkslas un literaturas dekade, kurā pīsadaleja ap 1000 izpiļdeitōju. Lai panōktu Reigas Brōļu kopu reabilitaciju un Myužeigōs guņs atjaunōšonu, 1958. godā ministrs īrūsynōja tī apglobōt II pasaules karā krytušūs padūmju karaveirus. Un guņs tyka īdagta. Dūmojūt par tū, kai napīļaut Latvijas trešōs zvaigznes pīvīnōšonu Boltkrīvejai (runas par taidim lelkrīvu šovinistu planim kleida) un reanimēt latgalīšu goreigū dzeivi, kulturas ministrs rūsynōja 1958. godā sareikōt Reigā Latgolas kulturas nedeļu. Un vyss nūtyka. Latgola sanēja kai bišu strūps. Dzīdōja, doncōja, muzicēja, teatri spēlēja. Reigā sabrauce ap 600 daleibnīku. Kori uzastōja universitates Lelajā aulā, Rēzeknes dramatiskais kolektivs Ontona Varslavāna īstudeitū patriotiskū lugu “Lyuzums” rōdēja Operetes teatra telpōs. Golvaspiļsātā nedeļas laikā nūtyka 18 koncerti. Kulturas nedeļas nūslāgums beja Akademiskajā dramas (šudiņ — nacionalajā) teatrī. Preses izdavumūs pasarōdeja publikacijas par Latgolas kulturu. Rēzeknē atvēre Lītiškōs mōkslas vydusskūlas filiali, kura kļiva par patstōveigu mōceibu īstōdi. Pasateicūt Kalpiņa uzstōjeibai, Latgolas pūdnīkim pīškeire tautas daiļomota meistara statusu, un kolhozu prīkšsādātōji jūs vairs navarēja saukt par līkēžim. Ceņteigōkūs varēja uzjimt Mōkslinīku Savīneibā un pīškērt gūda nūsaukumu. Jasmuižā tyka īkōrtōts keramikas muzejs. Daugavpilī izveidōts muzikali dramatiskais teatris. Nabeja V. Kalpiņam sveša kino mōksla, vēļ tyvōks teatris. Jō ministrēšonas laikā tautai un teatram tyka atdūti Blaumaņa dorbi, Aspazija, A. Alunāns. Bet Hruščova atkušņa laiks dreiži beidzēs. 1961. goda decembrī Voldemārs Kalpiņš par buržuaziski nacionalistiska rakstura kļyudom tyka atbreivōts nu augstō omota. 45 godus vacais nacionalkomunists ostoņus mēnešus varēja “atsapyust”, komer “čekisti” atroda jam jaunu vītu. Voldemāru Kalpiņu īcēle par Raiņa Literaturas muzeja direktoru. Šis dorbs gōja jam pi sirds. Sōkōs memorialūs muzeju atmūdas laiks. Ar Kalpiņa atbolstu tyka nūdybynōta muzeja filiale R. Blaumaņa “Brakūs”, Raiņa dzeivesvītōs Tadenavā, Jasmuižā, vosorneicā Majōrūs, E. Veidenbauma “Kalāčūs”, A. Brigaderes “Spreideišūs”, Kaudzeišu “Kolna Kaibēnūs”, J. Jaunsudrabiņa “Rīksteņūs”, F. Bārdas “Rumbeņūs”, Druvīnas vacajā skūlā, E. Dārziņa, J. Sudrabkalna “Jōņskūlā”, topa ari E. Smiļģa Teatra muzejs. Laikā, kod Voldemārs Kalpiņš beja LPSR Tenisa federacijas prīkšsādātōjs, tyka uzcalti tenisa korti Reigā un Jyurmolā. 1982. godā V. Kalpiņš aizgōja pensijā, parostajā vaļsts pensijā, navys personalajā. Bet bez dorba jys navarēja dzeivōt un kļiva par zynōtniskū leidzstrōdnīku sova svaiņa Viļa Lōča memorialajā muzejā Mežaparkā, kur nūstrōdōja 10 godus. Jōsoka, ka vēļ pyrms tam, nu 1970. leidz 1980. godam, kūpā ar literaturzynōtneicu B. Gudriķi sastōdeja sova radinīka, drauga un dūmubīdra Kūpōtūs Rokstus 26 sējumūs. Bez vysa tō caturdaļgodsymta garumā ir topuši teatra apskoti, scenariji, literaturkritika, publicistika. Uzskotu, ka Voldemāram Kalpiņam, kurš prota nūsorgōt latvīšu kulturu un Latvijas trešū zvaigzni, mes asam lelu pateiceibu porōdā.
Apskotu sastōdeja un latgaliski salyka
Anita GRAUDIŅA
Komentāri