Ir atnācis jaunais 21. gadsimta 19. gads. Esam jau apraduši ar domu, ka tas diezin vai būs mierīgāks, labestīgāks par aizvadīto. Ja vien cilvēki necentīsies būt labāki un taisnīgāki. Kopš Ēdenes laikiem cilvēce daudzkārt saņēmusi rūgtu mācību par iedomību un augstprātību, taču maz ko no tā mācījusies. Katra jaunā paaudze mēģina pierādīt savu visvarenību, un mēs zinām no mūsu tēvutēvu pieredzes, ar ko tas parasti beidzas. Zinām, bet neņemam vērā. Un tāpēc pasaulē, arī mūsu mazajā, zaļajā Latvijā valdījusi un arī šodien valda netaisnība, kad stiprākie dzīvo uz kuslāko rēķina, kad daudzu cilvēku dzīvē galvenais ir vara un nauda. Mums to vienmēr, bet aizvadītā gada nogalē jo īpaši skaidri demonstrēja arī mūsu politiķi dūru cīņās un skaļos ķīviņos par varas, naudīgāko vietu un mīkstāko krēslu sadali. Žēl, ka 25 gados, kopš Latvija ir it kā brīva un it kā demokrātiska valsts, mēs tā arī neesam iemācījušies atšķirt viltvāržus no taisnīgajiem. Mēs ieceļam sev par pārvaldniekiem tos, kuriem ārzemēs greznākās pilis, vai tos, kuri iemanījušies mūsu priekšā notēlot nabadzīgus, bet taisnīgus suņu būdas iemītniekus… Cilvēkzinība esot vissarežģītākā, visgrūtākā mācība. Latvijas sabiedrība to apgūst ne visai veiksmīgi. Bet viss nāk ar laiku. Gan jau mūsu bērni, ja vien viņus savos saldajos viltus brīvības un viltus demokrātijas tīklos maigi neietīs šodien valdošo liekuļu kasta, iemācīsies un sapratīs, ka turēties pie taisnības un patiesības ir vienīgais ceļš uz labu dzīvi. Bet pagaidām mums visiem ir svarīgi saprast, kas ir kas Latvijā. No tā, vai mēs to sapratīsim, atkarīga mūsu valsts, tās iedzīvotāju nākotne… Gribēju uzrakstīt — mūsu bērnu nākotne, bet pārdomāju. Mūsu bērniem un mazbērniem pašiem būs dzimtā Latvija jāsakārto. Jāizlabo tas, ko mēs esam greizi uzcēluši. Mudināt uz to bērnus ir mūsu paaudzes uzdevums. Jāiemāca, lai viņi par galveno dzīves mērķi neuzskata silto un naudīgo vietu sadali savā starpā. Kā tas diemžēl notiek pašreiz Latvijas politiķu cunftē… “Rēzeknes Vēstis” saviem lasītājiem par visu to godīgi stāsta. Cenšamies aizstāvēt tos, kuriem aizstāvība un palīdzība vajadzīga. Tā būs arī turpmāk, lai gan viegli tas nav. Vara mums riteņos bāž gan sprunguļus, gan pamatīgus mietus. Bet mēs esam iemācījušies dzīvot un strādāt arī tādas “demokrātijas” apstākļos. “Rēzeknes Vēstis” dzīvo no tās artavas, ko jūs sametat, abonējot vai pērkot avīzi. Mums nemaz nav vienkārši konkurēt ar domes krāsaino izdevumu, kam tiek tērēta mūsu visu nodokļos nomaksātā nauda. Izskatās, ka dome uzņēmusies segt vēl vienas avīzes izdevumus… Es kā nodokļu maksātāja esmu pret. Bet dome ir dome: mūsu bērnubērni būs spiesti atmaksāt tos kredītu miljonus, ko Rēzeknes pārvaldnieki aizņemas Valsts kasē un bankās… Arī paklausīgas preses uzturēšanai. Nu, lūk, negribēju, bet tā sanāca, ka arī jaunā gada pirmajā numurā nevar nerunāt par šerpām tēmām un nepatīkamām lietām. “RV” nekad no tām nav vairījušās. Lai gan rakstīt patiesību par varas vīru un sievu dzīvi un uzdzīvi nav vienkārši. Tomēr “RV” vienmēr ir bijušas un būs mūsu lasītāju pusē, aizstāvēs viņu intereses. Jūsu atbalstu mēs jūtam ik uz soļa, — tās ir jūsu vēstules, jūsu telefonzvani un internetvēstules. Jūs atbalstāt mūs materiāli, abonējot vai pērkot “Rēzeknes Vēstis”. Pateicos visiem, kuri abonē, pērk, lasa “RV” ne tikai Rēzeknē, Rēzeknes, Viļānu novadā, bet arī Balvos, Varakļānos, Alūksnē, Madonā, Rīgā, Limbažos, Jelgavā, Ludzā, Preiļos, Zilupē, Kārsavā. Īpašs paldies tiem šo novadu iedzīvotājiem, kuri ne tikai lasa “RV”, bet arī raksta mums vēstules, iepazīstinot lasītājus ar interesantiem cilvēkiem, skaitļiem, faktiem, notikumiem. Jūsu vārdā pateicos māksliniecei Inesei Raciborskai par zīmējumiem kalendārā. Mūsu lasītāji tos atzinīgi novērtējuši. Paldies! Ar šo 2019. gada pirmo “RV” numuru kalendārs nonāks jūsu pastkastēs. Pastniekiem paldies par to! Arī mūsu lasītāju vārdā sakām sirsnīgu paldies visiem pasta darbiniekiem par viņu tik ļoti vajadzīgo darbu. Visa “Rēzeknes Vēstu” kolektīva vārdā pateicos par garīgo atbalstu bīskapam V. E. Jānim Bulim, dekānam P. Zeiļam, visiem priesteriem, kuri sniedz publicēšanai ticīgajiem lasītājiem vajadzīgās ziņas. Paldies Sāpju Dievmātes draudzei par lūgšanām! Redakcija saka lielu paldies arī Latgales Kultūras centra izdevniecībai un personīgi Jānim Elksnim par grāmatām, kas dāvinātas “RV” abonentiem, ZS vecākajam kapelānam majoram Raimondam Krasinskim par uzdāvinātajiem “Tāvu zemes kalendariem” (tos arī saņem abonenti). Vēlu visiem veselību un možu garu! Latgalieši — sīksti ļaudis, viņus, kā saka, ragā nesalieksi. Esiet stipri un veseli arī 2019. gadā! Lai neslimo jūsu mīļie cilvēki — radi un draugi, lai pietiek labestības un pacietības mūsu bērnu skolotājiem un mediķiem! Vēlreiz paldies pastniekiem, kuri netaupa soļus, lai avīze nonāktu pat vistālākajās lauku mājās! Mierīgu, darbīgu, raženu 2019. gadu! Lai Dieviņš mums palīdz dzīvot un labus darbus darīt! Lai sargeņģelis vienmēr ir jums blakus!
Ar cieņu,
Māra NIZINSKA
Komentāri