Lielā un Latviju apkaunojošā politiķu tirgošanās par vietu jaunajā valdībā ieies Latvijas hronikās un arī vēstures grāmatā. Kā pierādījums mūsu pašreizējās vēlēšanu sistēmas absurdumam. Vai kaut kur civilizētajā pasaulē iedomājama situācija, ka veidot valdību prezidents uztic partijai, kas vēlēšanās ieguvusi Saeimā tikai astoņas vietas? Pie mums tas notiek. Ir jau noticis. Valdību veidot uzticēts cilvēkam, kurš sava mūža lielāko daļu pavadījis ārpus Latvijas; cilvēkam, kura partija Latvijā ir tik “populāra”, ka vēlēšanās ieguvusi tikai astoņas deputātu vietas. Un nu, lai to pusstopu, pardon, valdību, sastiķētu, aicina par ministriem sen caurbirušus politiķus vai galīgi antipopulāras, sabiedrībai nezināmas personas. Bet tāds jau esot tas Latvijas politikas fenomens. Starp citu, Kariņš Latvijā savulaik jau pabijis dažādos atbildīgos amatos, nekādas labās atmiņas par sevi nav atstājis. Viņš nav Saeimas deputāts (vēlēšanās nepiedalījās), no Briseles atsaukts (vai pats atskrējis) šoruden, kad Latvijā ievārījās tā garā valdības veidošanas putra. Un (še tev, vecmāmiņ, jurģi) ticis pie galvenās sprices ieilgušajā procesā! Un lielā mērā nosaka, vai viņam simpātiskie politiķi dabūs tās ministrijas, pēc kurām kāro, vai nedabūs. Bet gan jau dabūs, cik tad ilgi valsts būs bez oficiālas valdības. Politiķu vidū tiek uzskatīts, ka naudīgākās un treknākās ir Aizsardzības un Vides un reģionālās attīstības ministrija. Tak jau politiķu kuluāru sarunās panākts, ka Kasparam Gerhardam (Nacionālā apvienība) bija pietiekami daudz laika uzbaroties, uzkrāt tauciņus, vadot šo ministriju. Nu jādod iespēja citiem, Gerhardu pārceļot uz Zemkopības ministriju (arī diezgan trekna vieta, ņemot vērā dažādās pašmāju un Eirosavienības subsīdijas)… Vislielāko vētru ūdensglāzē, pardon, internetā, sacēla ziņa, ka par veselības ministri izraudzīta Ilze Viņķele, vairāku sasaukumu Saeimas deputāte, bijusī labklājības ministre. Pārstāstīt cilvēku komentārus atturēšos aiz cieņas pret viņas tēvu dakteri Vidiņu. Bet Latvijas pensionāri nav aizmirsuši šīs sievietes izteikumu, ka pat to pensiju, ko valsts maksā, seniori nav pelnījuši, jo, lūk, lielāko mūža daļu strādājuši padomju Latvijā (nevis pašreizējā). Nabaga Latvijas medicīna, nabaga mediķi! Viņiem dikti neveicas kopš 1991. gada, jo katrs ministrs, cik to ir bijis, uzskatīja, ka medicīna Latvijā ir cērpjama aita: tās sakārtošanai visus šos gadus bez gala ņemti kredīti un aizdevumi. Miljoni. Bet teikt, ka medicīna Latvijas vienkāršajiem ļaudīm būtu viegli pieejama, nebūtu patiesība. Vesela virkne politiķu, kurus Kariņš gatavs redzēt atbildīgos ministru amatos, būtu priecīgi, ja žurnālisti viņiem pagaidām pievērstu mazāk uzmanības, nerakņātos viņu biogrāfijā. Latgales pusē piesardzīgi uzņemta ziņa, ka izglītības ministra amatam nominēta Ilga Šuplinska. Latgales inteliģence nav viņai piedevusi karu ar tradicionālo latgaliešu valodas rakstību… Jā, aizmirsu piebilst, ka līdz matu galiem eiropeiskais Kariņš, veidojot valdību, ne visai ievēro “taisnīguma un godīguma” principus, kā to skaļi deklarējis. Piemēram, savulaik teicis, ka nekādas sarunas nevedīšot ar tiem, kuri nav saņēmuši tautas uzticības mandātu, t. i., nav ievēlēti Saeimā. Bet “klausieties manos vārdos, neskatieties uz maniem darbiem”. Ministru amati tiek piedāvāti, kā jau teicu, Ilzei Viņķelei, Kasparam Gerhardam, kuri vēlēšanu sietam cauri nav gājuši. Tādi augsto amatu kandidāti ir arī citām partijām. Varbūt ejam uz vēlēšanu atcelšanu vispār? Tāpat jau šis demokrātijas pamatprincips Latvijā pastāvīgi tiek piesmiets. Partija, kura visās, arī pagājušajās, vēlēšanās saņēma vislielāko vēlētāju atbalstu un vislielāko ievēlēto deputātu skaitu, tiek rupji noraidīta, lai “uzvaru” varētu svinēt visādi viendienīši — partijas, ko par tādām pat nosaukt nevar. Nu, kāda tam Bordānam partija! Sarakstīja dibināšanas sarakstā visus savus Balvu un Rīgas radus, draugus un draugu radus, reģistrēja, un — partija gatava! Redz, tāds tas politiskais spēks. Kāda “RV” lasītāja no Balviem zvanīja redakcijai un jautāja, vai es nezinot, kā piezvanīt Bordānam. Bija sašutusi, uzzinot, ka viņa un viņas māsa it kā esot Bordāna partijas dibināšanas sarakstā… Saeimas tālruņa numuru es viņai iedevu, Bordāna numura man nav.
Māra NIZINSKA
Komentāri