Atmiņā pāršķirstot šīs nedēļas notikumus Latvijā un pasaulē, uztaisīju mazu konspektiņu. Kā 1. numuru jau kuro nedēļu ierakstu politiskās peripetijas ar valdības sastādīšanu: klausies ziņas vakaros un gaidi — nu tak būs beidzot noslēguši to muļļāšanos. Nekā… Tomēr ne dzīve, ne politiskās straumes pasaulē nestāv uz vietas, — viss plūst un mainās. Tie, kuri vēlēšanās balsojuši par Kariņa partiju vai gluži otrādi par “suņubūdu”, sāk izrādīt nepacietību: cik tad ilgi var dalīt tās siltās un naudīgās vietas? Nu, nesaprot politiski mazizglītotā tante Zosja vai kurzemnieks Ādolfonkulis, kas tur tik sarežģīts tajā ministru krēslu sadalē. Nepielec “prastiem” vēlētājiem, ka katrai vietai valdībā vai ministrijā ir sava naudas zīmēs izteikta vērtība. Un cīkstēšanās notiek ne jau ap krēsliem, bet naudas ķeselēm, ar ko rīkojas ministrijas. Atgādināšu, ka “RV” pagājušajā gadā vairākkārt lasītājus informēja par naudas dalīšanas aizkulisēm, publicējot simtos skaitāmu ministru palīgu un padomnieku sarakstu, kuriem gan ekonomikas, gan aizsardzības ministrs, gan izlaupītās Izglītības ministrijas vadonis Šadurskis bez ikmēneša algas maksāja simtiem eiro prēmijās par labu, pašaizliedzīgu darbu. Vēl nav īsti skaidrs, vai Kariņam izdosies kļūt par paša sastādītā Ministru kabineta vadītāju, taču var droši teikt, ka arī viņa valdība, tāpat kā iepriekšējās, nežēlos naudu “aizsardzības stiprināšanai”. Šajā jomā Latvija ir pirmrindniece. Kamēr jaunais aizsardzības ministrs vēl nav apstiprināts, rosās vecais. Raimonds Bergmanis jau aktīvi (arī tēriņu ziņā) sadarbojas ar Franciju aizsardzības jomā. Bergmani acīmredzot savaldzinājusi Makrona ideja dibināt savu, no ASV mazāk atkarīgu Eiropas armiju, kurā, protams, varētu piedalīties arī Latvija. Tas tika īpaši uzsvērts Aizsardzības ministrijas rīkotajā seminārā Rīgā. Seminārs esot dārgi izmaksājis, vaimanā viens oficiālais aizsardzības jautājumu speciālists, toties viņa kolēģi citās lielajās avīzēs un televīzijā Bergmani slavē. Arī valdības deklarācijas melnrakstā, ko jau gandrīz sacerējis Kariņš, īpaši izcelta nepieciešamība netaupīt līdzekļus drošības (t. i., bruņošanās) vajadzībām. “Rēzeknes Vēstu” pastāvīgais lasītājs un fans Staņislavs (uzvārds lai paliek mūsu ziņā) attiecībā uz tēriņiem Latvijas drošības stiprināšanai ļoti kritiski noskaņots: “Neticu, ka tie miljoni patiešām tiek aizsardzībai tērēti. Atkal sapirks vecas haubicas un 40 gadu vecas bruņumašīnas. Nav jau pirmā reize, viss tiek darīts naudas izņemšanai no budžeta,” piktojas Staņislavs, uzskaitot vēl trīs četrus nepamatotus budžeta naudas tēriņus. Viņš esot “mēms palicis”, kad izlasījis, cik naudas jau iztērēts tā saukto “čekas maisu” izpētei. Komisijai tas darbiņš (maisu škurināšana) tā iepaticies, ka pašlaik tā meklē pieņemamu ieganstu darbu turpināt. Atgādināšu, ka “maisu” izpētes komisija ar Kārli Kangeru priekšgalā valstij jau izmaksājusi ap 500 tūkstošiem eiro. Cik naudiņas aizies, ja mūsu jaunā valdība akceptēs izpētes turpināšanu? Vēl 500 tūkstoši eiro? Vairāk? Jā, vēsture jāpēta. Tie dokumenti maisos arī ir vēsture. Taču, kad politiķi tādas un līdzīgas siles organizē savējo treknai piebarošanai… Patīk vai nē, bet sanāk, ka mūsu labējās valdības tādas politiskas dokumentu izpētes, 20 — 30 gadu vecu ieroču iepirkumus padarījušas par brangu ienākumu avotu sev un savējiem. Tieši par šo tēmu man šonedēļ iznāca neliela (bet nervoza) domu apmaiņa ar “RV” lasītāju, kurš ir dedzīgs nacionāļu atbalstītājs (viens no tiem, ar kuru balsīm Saeimā tika ievēlēta Rēzeknē pazīstamā latgaliešu valodas “uzlabotāja”). Diemžēl tā sanāk, ka lielai sabiedrības daļai ir svarīgi zināt, kas ir “čekas maisos”, un mazsvarīgi saprast, piemēram, kā dzīvos zemnieki, kad apsīks Eiropas naudas dotācijas. Bet vai no katra ierindas vēlētāja var gaidīt, lai viņš analizē Latvijas politiķu rīcību? Mūs ietekmē skaistie vārdi, ar ko mūsu priekšstāvji neskopojas pirms un pēc vēlēšanām. Kā piemērs, viena frāze no topošās Kariņa valdības deklarācijas:
“Latvija — talantu zeme, kurā notiek ātra un ilgtspējīga ekonomiskā attīstība, kuras augļus bauda visi sabiedrības locekļi.”
Redz, kā! Baudām mūsu valdību saražotos augļus un vēl neapmierināti pīkstam!
Māra NIZINSKA
Komentāri