Pazīst Latvijā, pazīst pasaulē
“Cik aktīvi strādā Rēzeknes TT, zina Latvijā, zina pasaulē, jo Starptautiskais teātru festivāls “Soli pa solim” ir Rēzeknes TT lolojums. Teikt, ka mēs esam pamesti, ka mūs neatbalsta, es nevaru. Festivāla sagatavošana notiek divus gadus. Varu teikt to, ka vide, kurā mēs strādājam, māja, kurā mēs esam, ir jāsakārto. Tas gan ir tiesa. Šurp negrib nākt cilvēki. Esmu viena režisore, un man repertuārā ir piecas sešas izrādes, kuras mēs katru mēnesi kaut kur spēlējam. Man ir viens scenogrāfs, man nav administratora, man nav mārketinga, man nav menedžera, kurš parūpētos par reklāmu, nav nekā… Kopā ar Ināru Apeli veidojam stāstu par teātri, par to, kādi mēs pašlaik esam. Sociālajā tīklā Facebook ir izveidota lapa, kurā aktīvi ievietojam aktuālo informāciju, video materiālus par teātra vēsturi, mēģinājumu ierakstus. Veidojas savdabīgs seriāls, kas top, pateicoties manam dēlam, kurš atjauno, digitalizē, videoierakstus,” stāsta režisore. M. Zaļaiskalns šķirsta kādu jau dzīves apbružātu žurnālu, kas ļoti atgādina grāmatvedības pierakstus. “Šī ir fantastiska grāmata. Laikā, kad teātrim bija administrators, kad mēnesī bija desmit izbraukumi teātra divām trupām, kad nebija interneta un teātra mērķis bija pelnīt naudu. Paskaties, cik izrāžu bija! Te piefiksēts arī laiks, kad mēs iestudējām izrādes bērniem, piemēram, “Mēs visi no Billerbijas”. Tas bija 1982., 1983. un 1984. gads, kad Latvijā netika uzvestas izrādes bērniem. Mēs to izrādījām gan uz Operetes teātra, gan Jaunatnes teātra, gan Valmieras teātra skatuves. Tagad mēs atsevišķas izrādes varbūt varam mazāk izrādīt kultūras namā, bet sadarbojamies ar Latgales vēstniecību “Gors”, top kopīgas izrādes, kā “Francis” par F. Trasunu, kur piedalās mani aktieri, un es esmu režisore. Ar vīru kori “Graidi”, komponisti Ilonu Rupaini un Latgales dzejniekiem iestudējām izrādi “Pilsētā nekad nepaliek tumšs”, ar kuru piedalījāmies iepriekšējos Vispārējos Dziesmu uz deju svētkos, un tā ieguva augstāko novērtējumu Latvijā. Un es nevaru teikt, ka mēs esam pamesti,” runā M. Zaļaiskalns, “jo, kamēr man ir aktieri — jauni un izglītoti cilvēki, ar augstāko izglītību, pat maģistri, arī es turpinu mācīties, un man ir interesanti skatīties citus.”
Aleksandra ELKSNE-PAVLOVSKA
Komentāri