Kurš apzaga? Vairuma Latvijas iedzīvotāju mīluļi — politiķi. Vai tad ne mēs paši reizi četros gados Latvijas valsts kuģa priekšgala svarīgākajās vietās esam likuši vienus un tos pašus skaistuļus un skaistules ar labējā krasta domāšanu un uzskatiem. Vārdu sakot, “pareizos” politiķus ar Repšes, Āboltiņas, Dombrovska, Rasnača, Dombravas u.c. paradumiem. Viņi bez žēlastības un bez atlaidēm apzaga pat nabadzīgos pensionārus, vientuļās mātes, naivos jauniešus, kuri riskēja uzsākt Latvijā savu biznesu. Krāpšanas veidu mūsu dārgajai valdībai krājumā gana. Ļoti ienesīga bija un ir tā saucamā “zaļā” enerģija. Pietika politiķiem, varēja dāsni maksāt “saviem” uzņēmējiem, kuri apņēmušies ražot šo “zaļo” elektroenerģiju uz mazajām upītēm, ar vēja ģeneratoriem jūras krastā utt. Maksa par tādu “zaļo” enerģiju bija noteikta tāda, ka tikai visslinkākais vai stulbākais komersants nepamēģināja putnubiedēkli savā dārzā uzdot par vēja ģeneratoru un saņemt par to “zaļo” subsīdiju. Tie, kuri nebija slinki, kādā ērtā vietiņā novietoja ar petroleju darbināmu motoru un arī saņēma milzu naudu par tādu “zaļo” enerģiju. Žurnālisti izokšķerēja, sacēla skandālu. Valdošie mēģināja apturēt visu šo lietu. Bremzēšana turpinās jau vairāk nekā gadu. Valdošajiem kaut kas visu laiku traucē: te likumos kāda paragrāfa nepietiek, te Eiropai kauns atzīties, te… Vārdu sakot, problēma tiek notušēta… Ne velti “Vienotības” šefs un ekonomikas ministrs Ašeradens, kurš visu šo “zaļās” enerģijas virtuvi zināja un uzturēja, nu dodas uz Briseli, tālāk no šī zaļi enerģētiskā skandāla… Tomēr diezin vai tagad vairs varēs izlikties, ka nekas nav bijis. Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju maksāja un turpina maksāt par to, kas ne pēc kādas “zaļās” enerģijas nemaz nesmaržo. Lielās preses un TV apdullinātie droši vien tāpat nobalsos par to pašu Ašeradenu un citiem “zaļās” enerģijas krusttēviem. Dzīvosim — redzēsim. Pašreiz politiķiem citas rūpes, ne “zaļā” enerģija un Ašeradena OIK. Notiek sacensības par tiesībām iegūt
Briseles kāpostus
, t.i., sēdēt Briselē, saņemt pasakainas algas, piemaksas un tad arī pensijas: tūlīt taču Eiroparlamenta vēlēšanas… Tiesa, valdībai tuvie cilvēki, dažādi viltus uzņēmēji, joprojām turpina strēbt no šīs zaļi enerģētiskās bļodas. Un loģiski, ka viņi dalās ar saviem politiķiem. Taču situācija sarežģījusies — nu skaidrajās debesīs, kas 20 gadus bija virs uzņēmēju krāpnieku un valdošo politiķu galvām, sāk savilkties mākoņi. Uz naudas spilveniem dusošie Latvijas un pat Lietuvas zinātnieki arī pēkšņi attapušies:
“Ai-jai-jai! Mēs izpētījām problēmu un konstatējām, ka šī “zaļā” enerģija, ko ražo mazās HES un vēja ģeneratori, nemaz nav tik zaļa. Tieši otrādi, tā rada kaitējumu upēm un citām ūdenstilpnēm, kā arī dzīvajiem organismiem tajās. Un arī vēja ģeneratori, izrādās, nemaz nav tik racionāli — kādi te Latvijā vēji?”
Pēc intensīvām triju nedēļu mācībām zinātnieki sākuši padziļināti pētīt problēmu un konstatējuši, ka upēm un to iemītniekiem pēkšņās līmeņa maiņas, kas neizbēgami rodas, ja tur darbojas HES, ir pat ļoti kaitīgas. Vārdu sakot, mazās HES uz Latvijas upēm rada nelabojamu ļaunumu upju florai un faunai (zivīm un citiem dzīvajiem organismiem).
“Dabas vērotājs var konstatēt, ka upe lejpus mazās HES tās darbības dēļ izskatās pēc sekla un aizauguša grāvja, taču no likumdošanas viedokļa neviens normatīvais akts nav pārkāpts. Šāda situācija ir absurda, un likumdošanā nepieciešamas izmaiņas, ja vēlamies izturēties pret dabu atbildīgi un neuztvert to tikai kā līdzekli, lai gūtu peļņu. Peļņu, ko turklāt nodrošina elektroenerģijas patērētāji, jo tā dēvētā “zaļā” enerģija patiesībā tiek subsidēta no pārējo elektrības patērētāju maciņiem,”
beidzot pamodušies un konstatējuši speciālisti. Projekta “ECOFLOW” laikā iegūtie rezultāti tiks izmantoti, lai atbildīgās iestādes varētu rosināt izmaiņas nacionālajā likumdošanā, kā arī praksē spētu pēc vienotas metodikas aprēķināt biotopiem nepieciešamos ekoloģiskos caurplūdumus, tādējādi nodrošinot laba ūdeņu ekoloģiskā stāvokļa sasniegšanu un nepasliktināšanu. Būs vai nebūs tās izmaiņas, grūti teikt. Ir bezgala grūti atteikties no tās naudas straumes, kas plūda politiķu un pietuvināto uzņēmēju kabatās. Par “zaļo” elektrību, kuras faktiski nav un nav bijis.
Paliek neatbildēts jautājums: par ko mēs visus šos gadus maksājam un vai tā pārmaksātā nauda nebūtu mums jāatgriež?
Māra NIZINSKA
Komentāri