Godātie tautieši, mīļie domubiedri! Atļaujiet man izteikt atzinību par to, ka jūs neatslābstoši rūpējaties par mūsu saknēm un latgalisko identitāti. Tikai ar pašu Latgales cilvēku ieinteresētību un neatlaidību ir iespējams uz vietas stiprināt runāšanu un rakstīšanu latgaliski, kā arī latgaliešu rakstu valodas mācīšanu skolās. Neviens no Rīgas uz Latgali nebrauks un jūsu vietā to nedarīs — tas ir jādara uz vietas pašiem latgaliešiem. Šonedēļ 25. septembrī Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē tika diskutēts par ieguldījumu latgaliešu dialekta un latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanā. Uz sēdi bija ieradušies gan Valsts Valodas centra pārstāvji, gan pārstāvji no Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas. Deputāti konstatēja, ka pēdējā laikā latgaliešu valoda ir kļuvusi biežāk dzirdama raidījumos Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas pirmajās programmās, pie tam raidījumos, kurus klausās un skatās ievērojama auditorijas daļa visā Latvijas teritorijā. Tas liecina, ka visas valsts mērogā ir notikusi attieksmes maiņa pret latgaliešu valodu — to Latvijas sabiedrībā beidzot sāk uzskatīt par visas Latvijas kultūras bagātību. Šajā pašā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē Valsts Valodas centra direktors Māris Baltiņš bija spiests atzīt, ka Valsts Valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas Latgaliešu ortogrāfijas apakškomisijas 2007. gada septembrī pieņemtie Latgaliešu rakstības noteikumi nav nesuši cerēto efektu latgaliešu rakstības attīstībā, jo pati latgaliešu sabiedrība jaunās ortogrāfijas dēļ ir kļuvusi sašķelta. Latgaliešu rakstības noteikumi, kas bija iecerēti, lai pilnveidotu vēsturisko Pētera Stroda 1929. gada latgaliešu ortogrāfiju, šodien vienā sabiedrības daļā faktiski tiek uztverti kā noliegšana. Bez tam, lai baznīcās Latgalē aizvien vairāk tiktu lietota latgaliešu valoda, katoļu baznīca drīzumā gatavojas izdot latgaliski evaņģēlijus, bet šobrīd baznīca ir dilemmas priekšā — pēc kuriem rakstības noteikumiem tos izdot — pēc 2007. gada vai pēc Pētera Stroda noteikumiem. Jāatgādina, ka latgaliski baznīcas teksti ir tikuši izdoti jau kopš 1753. gada. Padomju okupācijas gados katoļu baznīca savas grāmatas drukāja Pētera Stroda ortogrāfijā, un šīs grāmatas Vatikānā ir tikušas arī oficiāli apstiprinātas. No šī aspekta izriet, ka Pētera Stroda izstrādātie latgaliešu rakstības noteikumi jau tolaik bija ieguvuši starptautisku dimensiju, proti, Vatikāna akceptu. Tieslietu ministrija savulaik ir saņēmusi ap 3000 savāktu iedzīvotāju parakstu, lai 2007. gada noteikumi tiktu mainīti un tiktu respektēta Pētera Stroda ortogrāfija. Manā ieskatā latgaliešu sabiedrības šķelšanās un strīdi par rakstības noteikumiem ir jāizbeidz pēc iespējas drīzāk, jo katram taču ir skaidrs, ka sašķelta sabiedrība ir vāja, bet vienota — stipra. Ņemot vērā neapmierinātību ar radušos situāciju, Valsts Valodas centrs šā gada sākumā ir atjaunojis Latviešu valodas ekspertu komisijas Latgaliešu ortogrāfijas apakškomisijas darbu ar mērķi mainīt Latgaliešu rakstības noteikumus. Šī apakškomisija pagaidām ir paspējusi sanākt tikai uz savu pirmo sēdi. Valsts Valodas centra direktors Māris Baltiņš, apzinoties šo bēdīgo situāciju, kāda ir izveidojusies latgaliešiem savstarpējos strīdos par rakstības noteikumiem, man ir apsolījis papildināt Latgaliešu ortogrāfijas apakškomisiju gan ar katoļu baznīcas pārstāvjiem, gan ar cilvēkiem, kas argumentēti spēj aizstāvēt tās Pētera Stroda ortogrāfijas normas, kas tikušas aizstātas ar 2007. gada noteikumiem. Tādēļ aicinu visas ieinteresētās latgaliešu organizācijas tuvāko nedēļu laikā man deleģēt konkrētas personas, kuri būtu gatavi darboties papildinātās Latgaliešu ortogrāfijas apakškomisijas darbā, atsūtot to vārdus man uz Tieslietu ministriju. Mums uz visiem laikiem jāizbeidz šķelšanās latgaliešu rakstības jautājumā un mums jāsagaida vēsturiskā Latgales Apvienošanās kongresa 100. gadadiena 2017. gadā jau ar vieniem kopējiem latgaliešu rakstības noteikumiem!
Jūsu
Jānis BORDĀNS,
tieslietu ministrs
Komentāri