Pyrms symts godim Latgolas kongresa reikōtōji sovus lāmumus raksteja latgalīšu rokstu volūdā, kurai ir vēsturiska tradicija. Var pījimt, ka latgalīšu volūdas tradicija sōcēs ar 1753. godā izdūtū Evaņgelija grōmotu un turpynōjōs ari tod, kod cars aizlīdze un komunisti īrūbežōja goreigōs literaturas izdūšonu latgalīšu raksteibā. Atgyutōs breiveibas laikūs lyugšonu grōmotas latgalīšu raksteibā tyka izdūtas desmitem tyukstūšu lelūs metīņūs. Svātī Roksti un visi oficialī dīvkolpōjumu rituali latgalīšu rokstu volūdā tyka atzeiti un apstyprynōti Romā leidza ar oficialū latvīšu volūdu. Pat padūmu cenzuras laikā Bazneica atroda īspēju oficiali īspīst latgalīšu lyugšonu grōmotas. Kod pagōjušō godusymta divdasmytajūs godūs profesors Pīters Strods uzlobōja latgalīšu raksteibu, jys apzynōti izavaireja nu nalatvyskom volūdas formom, kas beja sasaglobōjušas nu nabreives laikim. Tō vītā jys tyvynōja rokstus latvīšu volūdai, jo latgali taču beja stypra un sena latvīšu ciļts. Tauta pījēme un mīļoj šū raksteibu, kas saistōs ar tōs religiju. Jōpībylst, ka paraleli religiskajai literaturai tamā pošā latgalīšu rokstu volūdā beja un ir laiceigō literatura. Ari tagad Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba Rēzeknē laiž klajā vīnu grōmotu pēc ūtras. Tīsa, pādejā laikā teik pīdōvōts ūtrs latgalīšu raksteibas veids, jo ari šudiņ ir dažaidu uzskotu cylvāki — taipat kai pyrms 100 godim. Tūlaik jī kongresā tūmār vīnōjōs, lai sōktu ceļu iz vaļsts naatkareibu. Pēc tam, īgyvuši naatkareibu, Latgolas ļauds Rēzeknes centrā uzcēle simboliskū pīminekli ar uzrokstu “Vienoti Latvijai”. Redz, ar šū devizi lai paīt ari Latgolas kongresa symtgades dīnas vīnōteibā un ticeibā Dīva aizgōdeibai par visim Mōras zemes bārnim!
Kardinals Jōņs Pujats
2017. goda 24. aprelī
Komentāri