Vasara. Negaidīti karsta. Pat ēnā var nosauļoties līdz šokolādes brūnumam. Diemžēl atvaļinājumu laiks vēl nav sācies. Vismaz valsts galvenajā iestādē Saeimā vēl pēc ziemā un Eiroparlamenta vēlēšanās sakrātās inerces turpina…
(gribēju teikt — turpina strādāt, bet mēle neklausa nosaukt to par darbu)
to kašķēšanos un
utošanos
, kas vai ik dienu notiek Latvijas politiskajā ringā. Pagājuši tikai septiņi mēneši kopš Saeimas vēlēšanām, bet ļoti daudzi deputāti jau izlēmuši klusībā parādīt pigu savai
dzimtajai
partijai (no kuras ievēlēti) un pārbēgt uz citu vai arī pasludināt sevi par neatkarīgo. Aizmukusi no “nacionāļiem” Latvijas skaļākā patriote Inguna Rībena, tādējādi samazinot balsu un balsotāju skaitu valdošajā koalīcijā. Liegts piedalīties lēmumu pieņemšanā (balsošanā) Jaunās konservatīvās (Bordāna) partijas deputātam Jurim Jurašam: tiek muļļāts jautājums par viņa izdošanu tiesībsargājošām iestādēm. Balsošanas tiesības atņemtas “KPV LV” (
suņu būdas
partijas) līderim Atim Zakatistovam: arī esot dziļi iestidzis kaut kādā kriminālā peļķē. No šīs frakcijas aizbēguši, devušies brīvā peldējumā, t.i., kļuvuši par opozicionāriem, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Aldis Gobzems. Aiziet no frakcijas gatavojas Didzis Šmits. Valdošajai koalīcijai un premjeram šī “tautu staigāšana” neko labu nesola. Bet… pagaidām par to var nedomāt — drīz, pavisam drīz Saeima dosies vasaras brīvdienās. Uz kādu laiku tiks atlikti tādi
aktuālie
jautājumi kā pieminekļa nojaukšana Pārdaugavā, elektrības cenu gaidāmais kāpums, eirodeputātes Sandras Kalnietes tērpu demonstrējums utt. Drusku atkāpšos no tēmas, lai pastāstītu par amizanto Kalnietes izgājienu pirms Eiroparlamenta vēlēšanām. Viņa Zviedrijā bija nopirkusi kleitu Georga lentītes krāsās. Kad kāds patriots Kalnietes kundzei uz to norādīja, viņa sarīkoja publisku šovu — savā dārzā sakūra ugunskuru un liecinieku klātbūtnē (Kārlis Šadurskis) šo “nepareizo” kleitu sagrieza strēmelēs un sadedzināja. Visi augstākās sabiedrības žurnālisti par to aizgūtnēm rakstīja, tā nodrošinot Kalnietei patriotu balsis ievēlēšanai Eiroparlamentā. Kauns, bet tāda ir īstenība — Latvijas sabiedrība savus politiķus vērtē pēc tā, cik viņi pazemīgi un paklausīgi tēvocim Semam, cik bieži gatavi žulti spļaut uz to cilvēku viedokli, kuru domas nesakrīt ar oficiālajām nostādnēm. Šķiet, esmu drusku pāršāvusi pār strīpu, ķidājot mūsu pašu ievēlēto politiķu izdarības un dīvainības. Kāda jēga tagad vaimanāt vai nožēlot to, ka vēlētāji, t.i., mēs visi, savēlējām Saeimā cilvēciņus, kuriem nav pat vismazākās sajēgas, kas ir labi, kas slikti, ko politiķis drīkst un ko nedrīkst teikt vai darīt nekādā gadījumā. Aizņemti ar staigāšanu no vienas frakcijas uz citu, ar savstarpējiem ķīviņiem, strīdiem un apsaukāšanos, deputāti (valdošie), protams, nevar izbrīvēt laiku valstiski tautai svarīgu lietu apspriešanai un izlemšanai. Starp citu, viņi, mūsu Saeimā ievēlētie (gandrīz visi), pirms tam būdami dažādu organizāciju spicē, jau pirms ievēlēšanas izgājuši brīvās Latvijas valsts amatpersonai nepieciešamo skolu. Šīs skolas galvenais uzdevums — iemācīt valsts amatpersonas (arī deputātus) pēc ievēlēšanas vai nokļūšanas svarīgā amatā Saeimā, domes uzņēmuma padomē pirmām kārtām rūpēties par sevi (visi citi nav
lieli kungi,
piecietīs!). Ieejiet kaut vai mūsu domē, tur kabinetos ir padomāts par patīkamu vējiņu vai aukstāka gaisa ražošanu. Un salīdzinājuma pēc ieejiet kādā skolā vai citā publiskā iestādē, kur valda Āfrikas karstums un sutoņa. Bartaševiča kungam un viņa komandas personām iesaku pasēdēt šajās telpās. Esmu pārliecināta, vairāk par pusstundu neizturēs. Vai dome kļūtu nabadzīgāka, uzliekot publiskās telpās kondicionierus? Vienaldzība vai izteikti kundziska attieksme pret tiem, kuri neietilpst domei pietuvināto lokā. Ja renovē ielu, tad pirmām kārtām to, kas tuvāk kungam vai viņa radinieku mājām; ja pērk kondicionierus, tad tikai izredzētām iestādēm. Arī soliņus pilsētas ielās uzliek tikai “pa blatam”. Jau daudzus gadus pilsētnieki (tie, kuriem nav savu “Volvo” vai “mersedesu”) lūdz uzlikt pāris soliņus uz ielas, pa kuru cilvēki dodas uz poliklīniku un slimnīcu. Viņi diemžēl nav sadzirdēti… Bet varbūt Bartaševiča, Rešetņikova un citi kungi kurli palikuši? Kad viņi mūs sadzirdēs?
Māra NIZINSKA
Komentāri