“Tāvu zemes kalendars 2020”, godagrōmota, par kuras izdūšonu jau 30 godu ryupejās Jōņs Eļksnis un jō vadeitō Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba, šūnedeļ nūnōcis pi laseitōjim. Tei ir breiniškeiga grōmota, kas stōsta na tikai par mēnešim, datumim, godalaikim. Kalendarā laseitōjs atrass taidus stōstus nu myusu pošu Latgolas un Latvijas vēstures, ka losūt elpa aizkreit: cik breineigi, cik nagaideiti, cik interesanti! Izlosūt Jura Urtāna stōstus par Atašīnes un Katlešu piļskolnu, Josifa Ročko pētejumu “Ebreji Daugavpilī” vai Marijas Labanovskas rokstu “Šķaunes pogosts agrarōs reformas laikā”, tai viņ gribīs skaļi pasaceit: “Redz, cik interesanti!” Losūt kaidu rokstu par Latgolas cīmim, mīstim, kolnim, jyuti, ka esi kļivis gudrōks, bogōtōks. Gribīs sev pošam pōrmest: augstōs skūlōs mōcējīs, Latgolu krystu škārsu izbraukōjis, bet kai naredzeigs esi pōrškeiris nalosūt Ludzas vēstures lopas voi kaudzi interesantu materialu par Ludzu, Lubōnu, par Borkovas pogosta Kolnagola cīmu… vysu nimoz navar uzskaiteit! “Tāvu zemes kalendarā” daudz stōstu par vacōkōs paaudzes dzeivi un cylvākim. Vīna redakcijas apmaklātōja paškeira kalendaru un saviļņōta rōdeja maņ atvārtū lopu: “Tys tak par munu babeņu! Es par ite raksteitū nikō nazynōju…” Grōmotu nav īspējams pōrstōsteit, jo kotra lopaspuse ar mīlesteibu raksteita, ar lelom pyulem Latgolas Kulturas centra darbinīku saryupeita. Tū var tikai sajust. Jemūt rūkā kōrtejū “Olūtu”, mes nazynam, cik ryupu tō izdūšona sagōdōjuse izdevnīceibas vadeitōjam Jōņam Eļkšņam. Nu vaļdeibas, kuras pōrziņā vysaidi naudas fondi, Latgola nikod nav dōsnuma redzējuse: Reigā asūt svareigōki projekti. Paļdis tīm, kuri grōmotas nūpērk bazneicu kioskā, tai dūdūt sovu artavu Latgolas vēstures grōmotas izdūšonai. Jā, Latgolas vēsturei. Gon “Tāvu zemes kalendars”, gon “Olūts” ir Latgolas vēsture — vakardīna, aizvakardīna un šudiņdīna, autoru, Latgolas ļaužu pīdzeivōta un pōrdzeivōta. Izmontojūt īspēju, grybu lyugt “Rēzeknes Vēstu” laseitōjus: atlīcit maceņa tukšajā nūdaļā pa puseirikam un, apmeklejūt bazneicu, nūpērcit “Tāvu zemes kalendaru” voi “Olūtu”. Nikur cytur šudiņ jyus naatrassit tik atklōtus, tik patīsus stōstus par Latgolas cylvākim, par tagadejīm un izbejušīm laikim. Nazynu, kai kurs, bet es mōjōs vokorā nūteikti izlosu kaidu stōstu, kas uz lobu laimi atsaškirās grōmotā. Te ir vyss, kas ikdīnā vajadzeigs: Latvijas Republikas svynamōs dīnas; katōļu Bazneicas svātki; mēnešu kalendars, saules un mēneša aptymsumi. Ari Rēzeknes – Aglyunas diecezes draudžu prīsteru saroksts. “Tāvu zemes kalendars” nav tikai bogōts ziņu grūzs; tī ir patīsi Latgolas cylvāku stōsti par pīdzeivōtū un pōrdzeivōtū, nu tāvim un vactāvim dzērdātū. Īskotam publicejam dažas myusu avīzes pastōveigō autora, bērzpilīša Leonarda Rakicka “Atskoborgas”.
Māra NIZINSKA
ATSKOBORGAS
- Britanijā dzeivojūšs myusejais stōsta: “Jau pīci godi te dzeivoju un strōdoju, bet eistūs angļu vēļ naasmu redzējis. Viņ sīrīši, pakistani, indīši, pūli, slovaki, rumani, kīnīši… latvīši.” Voi itaida ari Latvijas nōkūtne?!
- Bīdrukungi Reigā sprīdelej par OIK, elektropōrvadi, optimizaciju… Zemnīks Pīters Latgolā, zīmeļaustrumu vējam desmit metru sekundē pōrsnādzūt, navar izslaukt gūvis — vysod linijā pazyud fāze. Caur Reigu izsauktī meistari taisa, taisa, bet leidz golam tai ari nasataisa… Še tev, kūmeņ, elektropōrvade, še tev optimizacija!
- Lauku aptīka cylvāku pylna — pādejū reizi itai bejis viņ Gorbačova žyupeibas apkarōšonas laikūs, kod visi kai troki pērka baldrianu, Zelenina pilīņus voi skudru spirtu… tagad visi gaida nazkur interneta labirintūs nūkleidušōs sovas e-receptes. Kukažeņa jau sagaideja sovu “dīniškū” pirogudrinu, bet dators rōda, ka izraksteits hidrostulbins. Provizore zvona ōrstei, ōrste provizorei, obas šokā — taidas zōles nav raksteitas! Tom pretejs efekts! Īdzeis vecineiti kopā.Provizore nūsamīrynova, suleigi “uzspļōve” Veseleibas ministrijas birokratim (ministri īskaitūt) un… īdeve taņteitei kōrtejū divu mēnešu porciju vacūs, lobūs un pīrostūs zōleišu.
(“TZK 2020”)
Komentāri