Cīnejamī Rēzeknes nūvoda pošvaļdeibas saiminīki! Bīži godōs, ka vairōk daboj tys, kurš skaļōk klīdz. Klusejūšais palīk tukšā. Pīderu klusejūšūs kōrtai, bet šūreiz runōšu, jūs, jau myužeibā aizgōjušū un cīnējamū vacū ļaužu, gūdu aizstōvūt. Runa ir par Piļcines katōļu draudzi un bazneicu — vysvacōkū kūka celtnes pīminekli Latvijā, caltu 1670. godā. Ari draudze ir bejuse kupla — daudzbārnu ģimines. 1935. godā draudzē dzeivōjuši 1200 cylvāku (pēc tautas skaiteišonas datim). Dzeivōjuši ļūti draudzeigi. Piļcines muižas zeme sadaleita pa 20 hektarim. Vyslobōk auguši rudzi, lyni. Pōrsvorā nūvōkuši ražu ar ļusteigom tolkom. Ari skūlu sovim bārnim Piļcinē poši sovim spākim divu golvonūs inženeru vadeibā uzcāluši 1937. godā. Pyrmais 7-gadeigōs skūlas izlaidums beja 1944. godā, pādejais 1975. godā sakarā ar vardarbeigū zemnīku sadzeišonu uz centru. Piļcinīši, dziļi aizvainōti, atstōja īkūptōs saimnīceibas, augļu dōrzus un devēs navys uz Drycānim, bet kur kurō gimine — pa Latvijas nūvodim. Laika rots grīžās, sātas pazyud, zeme — atmotōs. Jaunī, čaklī piļcinīši dorbu sev atrūn svešā zemē, bet vacim ļaudim vīna vēlēšonōs, lai bārni uz Piļcines myuža mōjom atvad… Kopusvātkūs sabrauc symtim piļcinīšu — kopsāta, bazneica gaida. Sōpeigōkais ir pēc myuža mōjā pīdareigō guļdeišonas uzcīnōt pavadeitōjus ar bēru cīnastu. Kur? Kopsātā? Jo skūla piļcinīšim atsvešinōta… Sōpi var samozynōt kulturali — tukša stōv skūlōtōju mōja, kuru uzcāluse trejom giminem Rēzeknes rajona vadeiba; tukšs kolhoza caltais veikals tyvu bazneicai — ceļa pretejā pusē. Cīnejamī Rēzeknes nūvoda saiminīki! Šū sōpi myužeibā aizejūšīm un palicējim var un vajag šūvosor izōrstēt ar papyldu finansejumu. Tys byus na tikai svareigs, bet ari svāts pīnōkums un gūds uzturēt tradicijas.
Anna BABRE,
piļcinīte, skūlōtōja
Komentāri