Soli pa solim
ASV no Vācijas izvedīs 11 900 karavīru (no 36 000), no kuriem aptuveni 6400 pārvietos atpakaļ uz ASV, bet 5600 izvietos citās Eiropas valstīs. Dažas dienas vēlāk Varšava paziņoja, ka Vašingtona Polijā izvietos vismaz 1000 karavīru. Latvijas vēstnieks NATO Edgars Skuja norāda, ka no ASV esam saņēmuši apliecinājumu, ka kontingenta pārvietošana Eiropā tiks īstenota tādā veidā, “kas stiprinās NATO kolektīvo aizsardzību”. Latvija gan mutiski, gan rakstiski aicinājusi ASV apsvērt iespēju izvietot karaspēka daļas arī Latvijā. Tas, ka ASV aizsardzības ministrs Baltiju vairākkārt pieminējis, liecinot, ka šis aicinājums ir “piefiksēts un iegūlies Pentagona plānos”, saka A. Pabriks. “Mums priekšā ir ļoti grūts diplomātisks darbs,” viņš piebilst. Vaicāts par tālākajām sarunām, A. Pabriks pieļauj, ka ASV kontingenta ierašanās Polijā nozīmē, ka varētu notikt biežāka karavīru rotācija un intensīvākas kopīgās apmācības. “Nākamais solis, ja līdz tam nonāksim, varētu būt patstāvīga vai pastāvīgāka klātbūtne – līdzīga kā NATO kaujas grupai, pieļauj ministrs un liek noprast, ka ASV kontingentu varētu neizvietot Ādažos, bet gan citā vietā. Tā varētu būt gan Lūznava, gan Liepāja, gan Lielvārde, gan Skrunda – vietu noteiks tas, kādas vienības un cik daudz cilvēku būs jāuzņem.
Ietekme ilgtermiņā
No Baltijas valstu viedokļa raugoties, ASV karaspēka samazināšana Vācijā ir kā koks ar diviem galiem, saka Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes docents Māris Andžāns. “Kopumā tas ir negatīvi vērtējams, jo kopējā ASV militārā klātbūtne Eiropā samazināsies ar visām no tā izrietošajām sekām. Tas atstās negatīvu ilgtermiņa iespaidu uz ASV attiecībām ar Vāciju un līdz ar to – uz Eiropas Savienību. Tāpat jārēķinās, ka ASV militārā klātbūtne Baltijā diez vai būšot pastāvīga. Militārais eksperts, Nacionālo bruņoto spēku rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš atzīst, ka Latvija politiski un arī infrastruktūras ziņā būtu gatava ASV karavīru uzņemšanai. Izredzes ASV kontingenta izvietošanai Latvijā vienlaikus esot ļoti zemas. “Objektīvi vērtējot – jo tuvāk amerikāņu vienības ir Krievijas robežai, tajā skaitā Polijas vai Lietuvas robežai ar Kaļiņingradu, jo lielāka būšot Krievijas pretdarbība. Vai ASV tieši šobrīd gribētu konfrontēties ar Krieviju?” šaubas pauž eksperts. Jāpiebilst, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs izteicies, ka ASV lēmums samazināt Vācijā izvietoto kontingentu veicinās mieru Eiropā. Savukārt M. Andžāna vērtējumā lietuviešiem sarunās ar ASV par labu nāk ciešās attiecības ar Poliju un ģeogrāfiskais tuvums, kas atvieglotu karavīru apgādi. Lietuvai ir arī uzstājīgāks diplomātiskais korpuss un politiski ietekmīgāka diaspora ASV. Igaunijas priekšrocība esot labāka reputācija kopumā un aizsardzībā. Arī Latvijai esot laba reputācija, norāda A. Pabriks. Mūsu priekšrocība ir arī ģeogrāfiskais izvietojums – esam Baltijas centrā, lielākā militārā bāze Baltijā (Ādažos) un jaunu poligonu veidošana reģionos.
Pēc Latvijas un Vācijas preses materiāliem
Fotoilustrācija no avīzes “Diena”
Komentāri