VĒSTURNĪKS, IZDEVĒJS, AUTORS…

Laikā nu 1862. leidz 1871. godam tyka izdūts Manteifeļa kalendars “Inflantu zemes laika grōmota aba kalenders”. Tys beja pyrmais un vīneigais regulari iznōkušais izdavums latgalīšu rokstu volūdā 19. godsymtā. Tai kai tys beja drukas aizlīguma laiks, Manteifeļam kai izdevējam vajadzēja moksōt sūdu. Kalendars beja populars tautā, ryupeigi sastōdeits, ilustrāts, ar praktiskim padūmim lauksaimnīceibā, mōjtureibā, medicinā. Kalendarā beja ari Latgolā pīraksteitō folklora – tautasdzīsmes, pōsokas, meiklas, sokamvōrdi. Gustava Manteifeļa interešu lūkā beja daudzas mōkslas un zynōtnes nūzares – folklora, tautas tradicijas, vēsture un bazneicas vēsture, mōksla, literatura (īskaitūt bibliografiju), muzika, kompozicija, volūdnīceiba, etnografija. Jys sacerēja un komponeja ari religiska satura dzīsmes. Ari taidu Latgolā popularū 20. gs. pyrmajā  pusē dzīdōtū bazneicas dzīsmi kai “Krissim nyu ceļūs mes pazemeigi” u.c. Manteifeļs ir sakōrtōjis un izdevis lyugšonu grōmotu “Piļneiga grōmota Lyugszonu…” (1868), Svātū Rokstu izlasi “Nūtikšonas Biblijas” (1860), “Krysta ceļš”, “Kolpošona par maja mēnesi”, “Poļu Inflantija” (1879). Gustavs Manteifeļs Rēzeknes un Drycānu apkaimē pats savōce un publiceja ap 170 tautasdzīsmu, sastōdeja Inflantijas latvīšu un par Inflantijas latvīšim raksteitū grōmotu bibliografiju, publiceja vairōk nakai 300 rokstu, golvonūkōrt pūļu un vōcu volūdā par Baltijas, īpaši Latvijas un Latgolas vēstures, kulturvēstures, geografijas u.c. jautōjumim. Gustavs Manteifeļs turpynōja pūļu grāfīnes Marijas Pšezdeckas nu Tīzenhauzenas dzymtas īsōktū dorbu – albuma “Terra Mariana. 1186–1888” izveidi, pōrraudzēja albuma grafiskū sagatavōšonu un uzrakstēja komentarus ilustracijom. Albums ir par kristeigōs ticeibas izplateišonūs Latvijā un Igaunijā, kōdreizejā Livonijā, kū sauc par Marijas zemi. Albumu 1888. godā dōvonā sajēme Romas pāvests Leo XIII prīstereibas 50. jubilejā, un tys globojās Vatikanā. Gustavs Manteifeļs nūmyra 1916. goda 24. apreli Bonifacovas muižā (Bolvu rajona Bēržpiļs pogostā). Apglobōts Drycānu bazneicas dōrzā.