Nekļūdīšos, ja teikšu, ka vairums latgaliešu un pierobežas iedzīvotāju uzmanīgi seko notikumiem Baltkrievijā. Kaimiņi tomēr. Turklāt mierīgi, simpātiski, strādīgi. Mēs no viņiem varam mācīties, kā uzturēt kārtībā laukus, mežus un ciemus. Tur jau sen neviens sēņotājs papīrus mežā nemet. Atceros kādu pirms daudziem gadiem Krievijas TV redzētu sižetu: Lukašenko ar Putinu lidmašīnā. Apakšā ar krūmiem aizaudzis līdzenums. Lukašenko Putinam saka: “Atdodiet mums šos līdzenumus uz dažiem gadiem. Mēs sakārtosim!” Spriežot pēc Baltkrievijas mežiem un laukiem, tur tiešām ir ideāla kārtība. Par šodienas politisko ainavu. Skaidrs, ka ir neapmierinātie (vai tad pie mums visi ir apmierināti?). Skaidrs arī tas, ka tur darbojas Sorosa
revolūcijas
tehnoloģijas. Rožu, neļķu un dažādu citu ziedu revolūcijas dažādās valstīs, par kurām mēs esam lasījuši mūsu “brīvajā”, rietumu tehnoloģijām un politiķiem kalpojošajā presē, pārsvarā tiek apmaksātas no dažādiem Sorosu – porosu fondiem… Ne velti neatkarīgie žurnālisti, kuri vēro notikumus kaimiņvalstī, klausās lietuviešu un latviešu politiķu vaukšķēšanu, jūtas mazliet šokēti. Par to, ka mūsējie tik kvēli, bez iebildumiem atbalsta
nelaimīgo
Baltkrievijas tautu. Bet šī tauta, par kuru tā uztraucas rietumu un arī Latvijas politiķi, varbūt, paldies Dievam, nezina dažus mūsu parauga demokrātijas labumus. Pat ja Batjka ir kungs, tad ne tāds, kurš rauš savās kabatās, liek naudu savos ASV, Zviedrijas, Šveices bankas kontos. Baltkrievijā pagaidām ražo savu cukuru no savām cukurbietēm, bet rietumu un arī mūsu politiķi uzskatīja, ka vietējās cukurfabrikas jāslēdz ciet, bet tēju jāsaldina ar Beļģijā vai Holandē ražotu cukuru. Kā tas notika Latvijā. Atgādināt? Atmodas
revolucionāri
, godmaņi un co, mūsu cukurfabrikas slēdza un iznīcināja. Likvidēja veselu nozari. Toties mēs pērkam “Danske cuker”, kas ražots Dānijā godmaņu fabrikā. Lai gan, iespējams, ka tā nepieder Godmanim. Mūsu dižajiem
prihvatizatoriem
taču beidzot jāatpūšas kaut kur Maldīvu salās, no turienes vai no savām Jūrmalas villām atbalstot baltkrievu tautu. Kāpēc gan ne? Tiem, kuri šodien laukumos
baro
tautu ar pasakām par rietumu labumiem (nu, kaut vai Latvijas parauga), būtu jāatskatās, uzmanīgi jāieskatās mūsu “ziedošajā un smaržīgajā” demokrātijā, kas, izdabājot rietumu draugiem, likvidēja te visas ražotnes; jāpainteresējas, vai tiešām
progresīvi demokrātiskie latvieši un lietuvieši
dzīvo tik saldi? Vai tad no labas dzīves desmiti tūkstošu šo valstu iedzīvotāju dodas uz Angliju, Franciju un citām valstīm, kur iekārtojušies darbā svešās siltumnīcās vai iznes tualetes podus šo valstu nabagmājās un slimnīcās… Protams, rietumvalstu labvēļiem negribētos iegūt tādu teritoriju, kāda ir Baltkrievijai? Turklāt ar tādu infrastruktūru – ceļiem, ražošanu. Tiesa, rietumu kungiem ražošana nav vajadzīga, vajadzīga neražošana. Baltkrievi pagaidām to vēl nesaprot. Pagaidām viņi vēl nezina, ka savas problēmas (tostarp ar Batjku) jārisina pašiem, bez Latvijas vai Lietuvas atbalsta, jo šīs abas valstis dara tikai tā, kā pieprasa lielie rietumu politiķu suflieri. Mēs te jau esam pārsātinājušies ar rietumu padomiem, ko skrupulozi pildīja un pilda mūsu godmaņa, āboltiņas, freibergas utt. parauga
demokrāti
. Tagad baltkrievi grib demokrātiju. Nu, nu… Ka tik viņiem rietumu labvēļi neuzdāvina tādu, kā pie mums, kur visu nosaka lielo rietumu
draugu
kara un gara spēks.
Māra NIZINSKA
Komentāri